Prakses pašnovērtējums
Otrā prakse man sagādāja prieku un ļāva pārliecināties par savām spējām. Ar lielu ieinteresētību vēroju šīs nodarbības un vadīju savas nodarbības. Tās bija ļoti interesantas un reizē arī izglītojošas. Iepazinu logopēdes darba metodes, paņēmienus un logopēdiski koriģējošo darbu, veicot bērna runas un valodas korekciju, kā arī iepazinos ar nodarbībās izmantotajiem materiāliem. Pamācoši bija vērot logopēdes sadarbību ar bērniem, pirmskolas pedagogiem, kā arī ar vecākiem. Patika, ka logopēde ir ļoti toleranta, pozitīvi noskaņota, empātiska, rotaļīga, bet tai pašā laikā prasīga.
Vērojot logopēdes darbību, secināju, ka skaņu izrunas traucējumu korekcija dos labākus rezultātus, strādājot ar bērnu individuāli. Izņēmums ir grupu nodarbības, kuru laikā novēro bērna runas un valodas attīstību, kā arī secina bērna sadarbības, valodu pielietojuma prasmes.
Prakses laikā gan vērojot, gan vadot nodarbības sapratu, ka izmantotajiem materiāliem ir jābūt daudzveidīgiem, regulāri tie jāpapildina atbilstoši bērna vecumposmam un spējām. Metožu daudzveidība valodas un runas korekcijā ir ļoti būtisks aspekts, lai bērnā radītu motivāciju un ieinteresētību darboties pēc iespējas kvalitatīvāk.
Liela nozīme ir pedagoga izdomai un radošajām spējām, kā arī prasmei plānot un organizēt nodarbību, un tas ir pa spēkam tikai augsti izglītotam un profesionālam pedagogam. Viennozīmīgi par to liecināja manas prakses vadītājas ilgstošā darba pieredze logopēdes jomā. Katra nodarbība, manuprāt, bija ļoti labi saplānota konkrētam bērnam. Logopēde jau zināja, kuri bērni apmeklēs nodarbības.
Iepazīstot dokomentāciju, secināju, ka ir ieguldīts liels darbs katra bērna individuālai izpētei. Katram bērnam tiek veidota mape.
Prakses laikā secināju, ka apmēram 25% – 30% pirmsskolas sagatavošanas grupas bērniem ir nepieciešama skaņu izrunas korekcija.
Prakses laikā gūtie priekšstati noteikti noderēs strādājot par logopēdi pirmsskolas iestādē.
…