Mūsdienu zinātņu un tehnoloģiju laikmetā ar katru dienu uzlabojas dzīves kvalitāte, attīstās medicīna, tāpēc arī vecuma struktūra mainās un vecāku cilvēku kļūst arvien vairāk. Ir svarīgi apzināties, ka mūsu sabiedrība „noveco”, un ir jāpēta vecuma izmaiņas cilvēkā dzīvē, lai uzlabotu šo cilvēku dzīves vidi, lai palīdzētu veciem cilvēkiem laimīgi un pilnvērtīgi dzīvot, neizjūtot atstumtību vai necieņu.
Par savu prakses vietu izvēlējos pansionātu „Valmiera”, kā arī veikšu pētījumu Valmieras pilsētas sociālajā dienestā, lai praktiskajā darbā pielietotu sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā „Attīstība” iegūtās vispārīgās un specifiskās teorētiskās zināšanas darbā ar izvēlēto mērķagrupu – veci cilvēki ar pašaprūpes traucējumiem pansionātā „Valmiera”.
Valmieras pilsētas pansionāts „VALMIERA” ir vispārēja tipa pašvaldības sociālās aprūpes iestāde. Pansionātā uzņem darba nespējīgas personas pensijas vecumā un I un II grupas invalīdus ar fiziska rakstura traucējumiem, kuriem nepieciešama pastāvīga aprūpe, pastāvīgai dzīvei un uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem.
Mans mērķis šīs prakses laikā bija: attīstīt savas kā sociālā darbinieka prasmes un paplašināt nepieciešamo zināšanu loku darbā ar izvēlēto mērķagrupu, izprast dažādu sociālo faktoru ietekmi uz sociālo problēmu un tās risināšanas iespējām makro un mezo līmenī.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi prakses gaitā man bija jāveic virkne uzdevumu :
1.Noteikt klientu mērķa grupu
2.Sniegt izvēlētās mērķa grupas sociālo portretu.
3.Identificēt mērķa grupas problēmas un vajadzības.
4.Izvērtēt vai sniegtie pakalpojumi atbilst vajadzībām – veicot izvēlētās grupas interviju.
5.Veikt sociālā darbinieka profesionālās kompetences izpēti.
6.Veidot sadarbības un piesaistīto resursu tīklojumu.
7.Analizēt valsts politiku un sociālo faktoru ietekmi uz klientu mērķu grupas sociālo problēmu risināšanu.
8.Izteikt alternatīvos piedāvājumus problēmas risināšanā.
9.Iemācīties prasmīgi izmantot sociālā darba teorētiskās zināšanas praksē.…
