Kopsavilkums
Tiesa nolasot spriedumu, vadās no lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, kuri pierāda civillietās prasījuma pamatotību un krimināllietās apsūdzētā vainu. Piedaloties administratīvās lietas, civillietas un krimināllietas izskatīšanā, tiesneši ievēroja objektivitātes principu, tas ir, tiesneši pirms nolēmuma nolasīšanas un lietu izskatīšanas laikā nekādā veidā neizteica, kāds varētu būt nolēmuma saturs un kuram tas varētu būt par labu, neapšaubīja nedz procesa dalībnieku nostāju, nedz prokurores un aizstāvju attieksmi pret apsūdzību. Tiesneši lietas izskatīšanas laikā krimināllietās ievēroja nevainīguma prezumpciju, pirms sprieduma nolasīšanas nelika nojaust, ka apsūdzētais ir vainīgs. Izvērtējot un analizējot procesa gaitu, tika ievērotas cilvēktiesības, tiesa neizrādīja savu personisko attieksmi pret apsūdzētajiem. Tika ievērots sacīkstes princips civillietu un krimināllietu izskatīšanā, savukārt administratīvo lietu izskatīšana notika objektīvās izmeklēšanas principam.
Neatkarīgi no izskatāmo lietu kategorijas tiesnesis ir tiesas sēdes vadītājs, visiem procesa dalībniekiem un tiesas sēžu klausītājiem ir jāievēro tiesas sēdes vadītāja norādījumi, kā arī jāizturas pret tiesu ar cieņu.
Neskatoties uz to, ka vairums lietās precesuālā kārtība tika ievērota, tomēr Grebenko lietā, šī kārtība netika ievērota un krimināllietas sēde, tiesneses neuzmanības dēļ, apspriežoties ar procesa dalībniekiem, un saņemot apstiprinājumu, notika bez cietušā klātbūtnes.
…
