Deviance

Simboliskais interakcionisms: Leiblinga teorija (1)
H. Bekers (Howard Becker)
Viena un tā pati rīcība var izsaukt dažādu reakciju sabiedrībā, vieni to uzskatīs par normālu, citi – par deviantu. Līdz ar to, devianci rada pati sabiedrība kādu rīcību nodēvējot par deviantu un šai rīcībai piekarinot deviances “birku” (label).

Simboliskais interakcionisms: Leiblinga teorija (2)
E. Lemerts (Edwin Lemert)
Sabiedrība, radot un ieviešot noteikumus, var netīši radīt tālāku devianci.
Primārā deviance – indivīds dažreiz pārkāpj normas, bet tas būtiski neietekmē nedz viņa pašvērtējumu, nedz sabiedrības viedokli par šo indivīdu.
Sekundārā deviance – kad indivīds pārkāpj normas, sabiedrība viņa rīcībai piekar deviances “birku’’, tas var būtiski mainīt indivīda pašvērtējumu un sabiedrības attieksmi pret šo cilvēku.

Stigma – spēcīga negatīva sociāla “birka”, kas radikāli maina indivīda pašvērtējumu un sociālo identitāti.

N. Smelsers par devianci
Devianci var aplūkot kā sociālu procesu, tajā var izdalīt šādas stadijas:
Normu radīšana,
Deviantas rīcības izdarīšana,
Cilvēka atzīšana par deviantu (sekundārā deviance),
Stigmatizācija un tās sekas,
Kolektīvās deviācijas formas.
…