Diemžēl šobrīd iznāk, ka Civilprocesa likuma 56.2 panta 2. un 2. 1 daļa nav īsti saskaņotas ar Dokumentu izsniegšanas Regulu un Brisele I Regulas 26.panta 3.punktu.
Jo minētās CPL normas paredz tikai rīcību situācijās, kad Latvijas tiesa ir saņēmusi no attiecīgās ES dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinājumu par to, ka dokuments atbildētājam ir vai nu izsniegts, vai arī nav ticis izsniegts.
CPL neparedz situāciju, kurā Latvijas tiesa ilgstoši no attiecīgās ES dalībvalsts nesaņem nekādu apliecinājumu vai informāciju par dokumentu izsniegšanu/neizniegšanu atbildētājam.
! Tieši šādās situācijās civillietu izskatīšana Latvijas tiesās var ievilkties.
Taču risinājumu piedāvā Brisele I Regulas 26.panta 3.punkts un Dokumentu izsniegšanas Regulas 19.pants. Proti, no 19.panta izriet, ka katra ES dalībvalsts saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas Regulas 23.panta 1.punktu var paziņot Eiropas Komisijai, ka tiesnesis, neatkarīgi no Regulas 19.panta 1.punkta, var taisīt spriedumu pat tad, ja nav saņemts izsniegšanas apliecinājums un ja ir ievēroti šādi kumulatīvie nosacījumi:
a) dokuments atbildētājam tika pārsūtīts, izmantojot kādu no Dokumentu izsniegšanas Regulā paredzētajām metodēm; un
b) no dokumenta pārsūtīšanas datuma ir pagājuši vismaz 6 mēneši, ja tiesnesis konkrētajā lietā to uzskata par pietiekamu termiņu; un
c) nav saņemts apliecinājums, kaut gan ir darīts viss iespējamais, lai to saņemtu no kompetentajām saņēmējas dalībvalsts iestādēm.
…