Aizsprosti un ūdenskrātuves izjauc bioloģisko līdzsvaru upēs un samazina bioloģisko daudzveidību. Tiek nosprostoti caurceļotāju zivju migrācijas ceļi, ūdenskrātuvēs ieviešas mazvērtīgākas zivju sugas (karūsas, raudas, asari), kuras izkonkurē lašveidīgās zivis, spalus, kā arī vēžus. Uzpludināto ūdenskrātuvju dziļākajos slāņos var trūkt skābekļa.
Bieži novērojama gruntsūdeņu celšanās apkārtējās teritorijās, tāpēc applūst būvju pamati, pagrabi, pasliktinās ūdens kvalitāte akās.
Bieži ūdens līmeņa svārstību dēļ ūdenskrātuvju krastos pastiprinās erozija un piekrastē atmirst ūdensaugi, iet bojā zivju ikri.
Vairāk nekā ¼ elektroenerģijas iegūst termoelektrocentrāles, kuras ražo ne tikai elektroenerģiju, bet arī apgādā uzņēmumus un iedzīvotājus ar siltumu un karsto ūdeni. Lielākās TEC darbojas Rīgā, Liepājā, Daugavpilī.
Kā kurināmo termoelektrocentrālēs pēdējos gados arvien vairāk izmanto dabas gāzi. Tādejādi palielinās Latvijas energoatkarība no Krievijas.
Daudzās mazajās pilsētās centralizēto siltumapgādi nodrošina, kā kurināmo izmantojot koksnes šķeldu un granulas.
Latvijā lielākā un modernākā termoelektrostacija – Rīgas TEC – 2, kā arī Rīgas TEC – 1 strādā koģenerācijas režīmā, kad kurināmā enerģiju izmanto elektrības un siltuma enerģijas ražošanai. Tas ir efektīvākais un videi draudzīgākais enerģijas ražošanas process, jo tādējādi notiek ievērojama kurināmā ekonomija.
…
