Izdegšanas sindroma definēšana
Pirmo reizi terminu “izdegšana” pagājušā gadsimta 70. gados lietoja amerikāņu psihologs Herberts Freidenbergers (Herbert J. Freudenberger). Viņš to izmantoja, lai aprakstītu lielā stresa un augsto ideālu sekas palīdzošajās profesijās. Šos novērojumus viņš veica darbiniekiem, kas strādāja komūnās, kur atveseļojās pacienti ar atkarībām. Atkarība ir komplicēta slimība, kuras ārstēšanā nepieciešams iesaistīt multidisciplināru komandu, tomēr arī tas, ka līdzās ir palīgi, nenovērš profesionāļu “izdegšanu”.
Kopš izdegšanas sindroms ticis identificēts, laika gaitā tas pamatīgāk bāzēts zinātniskajos pētījumos un kļuvis aktuāls fenomens gan klīniskajā vidē, gan arī personālvadības, biznesa efektivitātes u. c. aspektos. Līdz brīdim, kad tas tika iekļauts Starptautiskajā statistiskajā slimību un veselības problēmu klasifikācijā, 10. redakcijā (SSK-10), tas nav bijis definēts kā atsevišķa slimība vai sociāls faktors. To varēja identificēt zem neirotisko, ar stresu saistīto un somatoformo traucējumu šifriem vai tā saucamajām Z diagnozēm:…