Ozona slāņa noārdīšanās
Ozona slāņa noārdīšanās ir ozona molekulu sadalīšanās, ko izraisa stratosfērā sastopamās dabisko procesu (piemēram, vulkānu izvirdumi) rezultātā radušās vai cilvēka rīcības rezultātā emitētās (atbrīvotās) hloru (Cl) vai bromu (Br) saturošās ozona slāni noārdošās vielas (OSNV), kā arī metāns un slāpekļa(I) oksīds (N2O).
Būtiskākie ozona slāņa noārdīšanās posmi:
Emisijas (cilvēku rīcības un dabisko procesu rezultātā )
Akumulēšanās (emitētās halogēnus saturošās gāzes akumulējas)
Pārvietošana (akumulētās halogēnus saturošās gāzes ar gaisa plūsmu palīdzību tiek pārvietotas uz stratosfēru).
Pārvietošana (akumulētās halogēnus saturošās gāzes ar gaisa plūsmu palīdzību tiek pārvietotas uz stratosfēru).
Ķīmiskās reakcijas (viegli reaģējošās halogēnu gāzes izraisa stratosfēras ozona noārdīšanos)
Aizvākšana (gaisa plūsmu ietekmē viegli reaģējošās halogēnu gāzes atgriežas troposfērā)
Noārdīšanās sekas
Ozona slāņa noārdīšanās rezultātā Zemi sasniedz palielināts daudzums saules UV-B starojuma, kas atstāj negatīvu ietekmi gan uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem), gan uz priekšmetiem. Pārāk „plāna” ozona slāņa sekas:
samazinās dažādu materiālu (piemēram, gumijas) izturība un līdz ar to – šo materiālu lietošanas ilgums;
iet bojā ūdens virsējos slāņos mītošie ūdens dzīvnieki (bentoss);
samazinās lauksaimniecības ražas un zivju nozveja;
samazinās iedzīvotāju imunitāte pret dažādām slimībām;
palielinās iespēja saslimt ar ādas vēzi un acs kataraktu (gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem), plaušu un augšējo elpošanas ceļu slimībām.
…
