klimata pārmaiņu problēmas
Klimata pārmaiņas skar visas pasaules daļas. Ap zemeslodes poliem kūst ledus, un jūras līmenis ceļas. Dažos reģionos ir biežāk vērojami ekstremāli laikapstākļi un lietusgāzes, bet citi saskaras ar karstuma viļņiem un sausuma periodiem. Tiek prognozēts, ka nākamajās desmitgadēs šīs dabas parādības kļūs vēl krasākas.
Aizvien biežāk ir novērojamas intensīvas lietusgāzes un citi ekstremāli laikapstākļi. Tie var izraisīt plūdus un sagandēt ūdens kvalitāti. Dažos reģionos var pat apsīkt ūdens resursi.
Eiropas dienvidos un vidusdaļā biežāk ir novērojami karstuma viļņi, meža ugunsgrēki un sausuma periodi.
Vidusjūras reģions kļūst sausāks, tāpēc sausums un ugunsgrēki tur ir vēl bīstamāki.
Ziemeļeiropā palielinās nokrišņu daudzums, un plūdi ziemā vairs nav nekāds retums.
Pilsētas, kur tagad dzīvo 4 no 5 eiropiešiem, biežāk apdraud karstuma viļņi, plūdi vai jūras līmeņa celšanās, bet to iespējas pielāgoties klimata pārmaiņām nav diez cik lielas.
Klimata pārmaiņas jau tagad ietekmē veselību.
Dažos reģionos ir novērots lielāks karstuma izraisīto nāves gadījumu skaits, bet citos toties ir samazinājies sala upuru skaits.
Jau tagad ir redzams, kā ir mainījusies netīra ūdens izraisītu un parazītu pārnēsātu slimību izplatība.
Klimata pārmaiņas noris tik strauji, ka daudzām augu un dzīvnieku sugām ir visai grūti izdzīvot.
Daudzas sauszemes, saldūdens un jūras sugas jau ir pārvietojušās uz jaunām teritorijām. Ja vidējā temperatūra pasaulē turpinās nekontrolēti celties, vairākām augu un dzīvnieku sugām draudēs iznīcība.
…
