Jēdzieni
Tektoniskas dabas katastrofas –
Vulkāns - magmas izvirdums zemes virspusē, kas rodas zemes garozas plātnēm nobīdoties (t.i. dažviet zemes garoza plešas plašumā vai arī spiežoties kopā)
Magma jeb lava – izkususi minerālu masa, kas atrodas dažu simtu kilometru dziļumā zemes garozā un tai ir augsta temperatūra, kā arī tās ātrums pēc izplūšanas uz sauszemes var sasniegt līdz pat 50km/h.
Zemestrīces – Zemestrīces ir Zemes garozas svārstības, kuru rezultātā rodas horizontālas nobīdes un vertikāli pamati gar lūzuma plaisu.
Rihtera skala – skala, kas mēra seismisko viļņu stiprumu
Seismoloģija – zinātne, kas nodarbojas ar zemestr’’iču pētīšanu.
Cunami - Tie ir lieli viļņi okeānā vai jūrā, ko izraisa zemestrīces un vulkānu izvirdumi. To izplatīšanās ātrums ir 50 līdz 1000 km/h. Viļņu augstums var sasniegt 10-50 metrus, bet lielakais reģistrētais cunami ir bijis apmēram 80 metru augsts
Vārds – vulkāns - radies no senā romiešu uguns dieva “Vulcano” vārda.
Vulkāni ir dažāda tipa, kā arī tie ir atrodami arī uz citām planētām un uz mēness.
Vulkāniskās augsnes parasti ir auglīgas, bet vulkānu izvirdumi atkārtojas ar lieliem starplaikiem, kas rada mānīgu drošības izjūtu.
Vulkānu reģioni: Japāna, Filipīnas, Turcija, Andu un Kordiljeru kalni, Īslande, Sicīlija.
Pasaules nāvējošakie vulkāni:
08.05.1902. – Monpelē (Martinika) – 36 000 bojā gājušie;
14.11.1985. – Ruiss (Kolumbija) - 25 000 bojā gājušie;
24.10. 1902. – Santamarija (Gvatemala) 6000 bojā gājušie.
Vulkāni kā atombumbas:
1400. g. p.m.ē. - Santorinī (Vidusjūras austrumdaļa);
1815. – Tambora (Indonēzija) - 40 000 bojā gājušo;
1883. – Krakatau (Indonēzija) – 92 000 bojā gājušo.
Rašanās
No mantijas plūstošā magma, cenšoties izspiesties virszemē pa tektonisko plātņu kontakta zonām un vietām, kur zemes garoza ir ļoti plāna, rada plašus kanālus. Kad karstā, cietā iežu masa ceļas augšup, spiediens ceļas un neliela daļa iežu sāk kust. Brīdī, kad tā izlaužas virspusē spiediens krītas. Magmā izšķīdušās gāzes izspiež to pa aptveri virszemē, kur tā iegūst nosaukumu “lava”. …
