Secinājumi
Šis laika periods bija ļoti nozīmīgs Latvijas valsts vēsturē, jo neskatoties uz ekonomiskajiem panākumiem, šis periods neapšaubāmi veicināja tikko iedibināto demokrātisko vērtību ierobežošanu, līdz ar apvērsumu tika pārtraukts demokrātijas nostiprināšanās process Latvijā. Jo bija paralizēta Satversmes darbība, bet solījumi izstrādāt jaunu valsts pamatlikumu palika neuzsākti. Latvijas valsts iedzīvotāji zaudēja politiski atbildīgu valdību un iespēju piedalīties valsts politiskajā dzīvē. Režīms bija iespēja pilnībā kontrolētu ekonomiku, kultūru un politiku.
Svarīga loma šajā procesā bija arī kameru sistēmai, jo kameras faktiski kļuva par Ministru kabineta kontrolētiem orgāniem, kas tieši pakļāvās attiecīgām ministrijām. Ārpus kameras neviena profesionālā biedrība nevarēja pastāvēt, tas bija ierobežojums sabiedrības interešu izpausmes formas un to daudzveidību., bet kameras kļuva par ideoloģijas atbalstītāju.
Netika izpildītas demokrātiskas pamatvērtības un pamatnoteikumi, piemēram likumdošanas un izpildu vara koncentrējas ministra prezidenta un viņam personīga paklausīga kabineta rokas – nepastāvēja varas dalīšanas princips, slēdza vairākas sabiedriskas organizācijas un preses izdevumus, - vārda brīvības aizliegšana, ierobežošana ar cenzūru.
Kā arī no darba valsts iestādē varēja atlaist jebkuru nenoradot iemeslu, - mainījās attieksme pret tiesiskumu . Satversme netika atcelta, bet tas darbība bija uz laiku apturēta –un tai bija formāla nozīme.
Par nelikumisku varas pārņemšanu paša sākumā arī liecina dažādi fakti, piemēram apvērsuma naktī tiek apcietināti atsevišķie politiskie līderi, rīkojums par kara stāvokļa izsludināšanu, arī šis solis no Ulmaņa puses bija nelikumīgs, jo kara stāvokli varēja izsludināt tikai Valsts prezidents ar Saeimas piekrišanu, ka arī Saeimas atlaišana, jo to var ierosināt Valsts prezidents un jātaisa valsts nobalsošana - referendums, kas, protams, netika darīts.
Tiesību joma laika posms no 1934. gada 15. maija bija visai pretrunīgs, jo piemēram diezgan aktuālas pārmaiņas skara civiltiesību jomu, īpaši panākumus sasniedza civillikuma pieņemšanā, jo tas bija diezgan svarīgs un progresīvs, piemēram sievietes pielīdzināšana vīrietim, jau bija manāms sabiedrības progress demokrātisko jēdzienu saprašanā. Tas aktualitāte pierada arī fakts, ka joprojām Latvija pastāv šis civillikums ar dažādiem grozījumiem. Taču otrādi tiesu iekārtas joma nepieredzēja nekādas pārmaiņas, kā arī krimināltiesības režīma 6gados nepieredzēja būtiskas izmaiņas, un savu spēku saglabāja 1933. gada Latvijas Soda likums. Bet vispār, neapšaubāmi it tas, ka šis laika posms bija viens no Viens no pretrunīgi vērtētajiem Latvijas valsts vēsturē.
…
