Kursa darba tēma ir- ābolu klasifikācija Es kombinētajā nomenklatūrā.
Šī tēma ir vienmēr bijusi aktuāla. Jocīgi liekas tas, ka Latvijā ir piemērots klimats un augsnes zona audzēšanai, bet veikalu plauktos, tomēr ir atrodami pārsvarā importētie āboli no citām valstīm. Darba mērķis- iedalīt sīkāk tik plašo grupu-āboli sīkāk ES kombinētajā nomenklatūrā.
Darba mērķa sasniegšanai veicamie uzdevumi- uzzināt, ka Es kombinētajā nomenklatūra ir iedalīti āboli, izdomāt, kā ābolus varētu iedalīt sīkāk, uzzināt vairāk par āboliem un sameklēt materiālus par āboliem.
Izvēlēto metožu raksturojums- darba izstrādāšanai tika izmantota informācija no interneta, vākta informācija no avīzēm un grāmatām par āboliem, uzzināt, kāda informācija atrodama Statistikas pārvaldē.
Ābeli un ābolus cilvēce pazīst no senseniem laikiem. Pēc Bībeles leģendas tieši ābols bijis tas aizliegtais auglis, ar ko čūska iekārdinājusi cilvēkus. Ieva kodusi no maliņas, tikām Ādams – serdē, tā iesprūdusi viņam kaklā, un tā vīrieši tikuši pie «ādamābola».
Kurš gan nepazīst ābeli un ābolus! Pasaulē kultivē vairāk nekā desmit tūkstošus dažādu ābeļu šķirņu. Viens no to sākumiem ir mūsu mežābele – vidēja lieluma, 8 – 12 m augsts, kupls koks. Rudenī mežāboli ir rūgti un cieti, bet ziemā un it īpaši uz pavasara pusi tie kļūst arvien gardāki un ir ne tikai lielisks vitamīnu avots, bet arī izcils dziedniecisks līdzeklis.
Ābols- sulīgs daudzsēklu auglis, veidojas no zieda ar apakšēju sēklotni, ko apaug kausveida ziedgultne un citas ziedu daļas. Nogatavoties ābols- ārējā kārta plāna, vidējā- sulīga, iekšējā- skrimšļaina. Raksturīgs rožu dzimtas auglis, tāpat kā cidonijas, bumbieres, pīlādži un citi.
Kurš gan nezin kāds izskatās ābols, kā garšo ābols? Āboli pie mums ir vispopulārākie, vissenāk pazīstamākie, visikdienišķākie augļi. Tikai rodas jautājumi-„Kāpēc visgaršīgākie un vissmukākie āboli tiek ievesti no citām valstīm ? Vai tad Latvijā nav gandrīz ideāls klimats un augsnes zona ābolu audzēšanai? Uz šiem jautājumiem zinošie cilvēki, tomēr atbild, ka pie mums var audzēt šos pie mums tik ļoti pazīstamos augļus. Un ne jau kopš pagājušā gada, bet jau vairākus gadu desmitus, tāpēc vaina nebūt nav meklējama šķirņu veidotājos un selekcionāros un izmēģinājumos, bet drīzāk gan ābolu audzētājos un ražotājos.
Latvijā pagaidām ir daudz dārzkopju amatieru. Tiek stādīti arī komercdārzi, kuros lieto minerālmēslus un, kaut maz, tomēr arī pesticīdus. Pie mums vēl ir par maz labi izgaismotu, apkoptu un pabarotu bioloģisko augļu dārzu, kur bez pesticīdiem un minerālmēsliem augušos ābolus ir grūti pārspēt smaržas un garšas ziņā. Par to kvalitāti pircēji varēja pārliecināties Zaļajā tirgū. Arī šogad Zaļais tirgus turpinās darbu, un jau vasaras otrajā pusē piedāvāsim smaržīgus bioloģiski ražotus ābolus un citus augļus.
Ja martā Latvijā ieveda 3255 tonnas ābolu, tad aprīlī ievestas 2509 tonnas ābolu, kas ir par 746 tonnām mazāk, tā informē PVD atrastajos avotos.
2356 tonnas ābolu ievestas no Polijas, 61 tonna no Vācijas, 43 tonnas no Nīderlandes, 29 tonnas no Beļģijas. Vēl āboli ievesti no Argentīnas, Brazīlijas, Čīles, Ķīnas, Spānijas, Francijas, Itālijas un citām valstīm.…
