Administratīvais pārkāpums un administratīvā atbildība

NOBEIGUMS
Katrai personai ir savas intereses, un tā cenšas šīs intereses realizēt un nosargāt no citu personu aizskāruma.
Tā kā gan apzināti, gan neapzināti personu tiesības tiek aizskartas, tad valsts cenšas radīt mehānismu, ar kuru palīdzību varētu maksimāli panākt šo tiesību aizsardzību no nepamatota aizskāruma, kā arī izstrādā un pilnveido metodes un kārtību, kādā veidā aizskāruma rezultātā sagrautais sabiedrisko attiecību līdzsvars tiktu atjaunots. To prasa taisnības princips.
Jebkurām tiesībām nozīme ir tikai tad, ja pastāv iespēja un mehānisms šo tiesību aizsardzībai pret nepamatotu vai nelikumīgu aizskārumu. Visa tiesību sistēma strādā, darbojas tikai tad, ja tā piedāvā un nodrošina kārtību un drošību kā valsts, tā arī indivīda interesēm.
Bez tā, ka valsts mēģina aizsargāt katra subjekta tiesības, arī pašam subjektam, zinot savas tiesības un pienākumus, ir jāseko ne tikai tam, lai citas personas neaizskartu šīs personas tiesības, bet arī pati persona nedrīkst nepamatoti aizskart citu personu tiesības vai arī izmantot savas tiesības pretēji “labai ticībai”.
21.gadsimtā galvenie administratīvo tiesību teorētiķu, tai skaitā Latvijas teorētiķu, uzdevumi ir pētīt, kā panākt stāvokli, lai:
• nodrošinātu tādu publiskās varas resursu sadalīšanu, kas pēc iespējas novērstu atsevišķu varu monopola stāvokli valstī, bet izpildvara optimāli sadarbotos ar likumdošanas varu;
• darbotos pēc iespējas profesionāla un specializēta valsts pārvalde, ieskaitot valsts reģionālās pārvaldes sistēmas izveidošanu;
• valstī darbotos optimāla valsts pārvaldes aktu pieņemšanas tehnoloģija, paredzot kvalitatīvu normatīvo aktu pieņemšanas procedūru un nodrošinot individuālo un normatīvo aktu pieejamību;
• noslēgtos process pašvaldību iekļaušanai publiskās administrācijas sistēmā, kā arī pašvaldībās nodalītu lēmējvaru no izpildvaras.

…