Uz doto brīdi jau apritējuši divpadsmit gadi, kopš Latvijā atsāka darbu atjaunotās bāriņtiesas (līdz 2007.gada 1.janvārim arī pagasttiesas) – aizbildnības un aizgādības iestādes, kam Latvijā ir sena vēsture.
1996.gada 18.decembrī spēkā stājās likums „Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, kas tajā brīdī un līdz 2007.gada 1.janvārim, noteica bāriņtiesu un pagasttiesu kompetenci, uzdevumus, funkcijas un pamatdarbības noteikumus. Laikam ejot, pilnveidojoties likumdošanai, mainoties sabiedrībai un tās procesiem, iepriekšējo desmit gadu periodā, radās nepieciešamība un vajadzība pēc likumdošanas pilnveidošanas, arī bērnu un citu rīcībnespējīgo personu tiesisko un mantisko interešu nodrošināšanā. 2006.gada 22.jūnijā Latvijas Republikas Saeimā tika pieņemts un 2007.gada 1.janvārī stājies spēkā „Bāriņtiesu likums”. Līdz ar šī likuma spēkā stāšanos notika arī būtiskas izmaiņas bāriņtiesu un pagasttiesu darbībā, jo pagasttiesas, saskaņā ar šī likuma pārejas noteikumu 5. punktu, tika pārdēvētas par bāriņtiesām, un saskaņā pārejas noteikumu 1.punktu, spēku zaudēja likums „Par bāriņtiesām un pagasttiesām” 1.
Bāriņtiesu likuma 2.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka bāriņtiesa ir novada, pilsētas vai pagasta pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.2 Būtiska lomu bāriņtiesas, kā iestādes darbā, ir arī tādai tiesību nozarei kā administratīvās tiesības. Neskatoties uz to, ka administratīvo tiesību aizsākumi vēsturiski meklējami Latvijas pirmās neatkarības periodā, modernās administratīvās tiesības Latvijā ir samērā jauna tiesību nozare. Demokrātiskā valstī par vienu no prasībām tiek izvirzīta pamatota nepieciešamība pēc efektīva un likumu pamatota administratīvā procesa. Latvija atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei darbojas valsts dalīšanas princips, kur nozīmīga vieta ir iedalīta izpildvarai, tai skaitā valsts pārvaldei. Lai iestāde varētu īstenot tai ar normatīvajiem aktiem deleģētos pienākumus Latvijā kopš 2004.g. 1.februāra darbojas Administratīvā procesa likums, kura centrālais jēdziens ir administratīvais akts. Administratīvā procesa likums nosaka, kādā veidā darbojas kādas konkrētas tiesiskas attiecības starp valsti (tai skaitā arī bāriņtiesu) no vienas puses un indivīdu no otras. Administratīvais akts ir centrālais valsts pārvaldes instruments, pastāv arī citas valsts pārvaldes darbības formas, kā iestādes faktiskā rīcība, publisko tiesību līgumi un citas. Administratīvais akts ir sasaistes elements starp materiālajām un procesuālajām tiesību normām.
Arī bāriņtiesas kā iestādes darbā ir svarīgi ievērot gan materiālo tiesiskumu - materiālo tiesību normu pareiza izvēle, interpretācija un piemērošana konkrētā gadījumā, gan procesuālo tiesiskumu – ietver piekritības, procesuālo normu un formas prasības. Arī bāriņtiesas izdotā lēmuma, jeb administratīvā akta tiesiskums atkarīgs no materiālo tiesību un procesuālo tiesību ievērošanas.…
