Secinājumi un priekšlikumi
1. Secinājums. Jautājumos par reformām, lai arī likums noteica to ka, izveidojot vai likvidējot noteiktas teritorijas, bija jāizvērtētas valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses- toties tas būtiski netika ņemts vērā. Administratīvajos centros varas akumulācija notiek augstākajā līmenī. Administratīvi teritoriālo reformu likuma 13. pants noteica to, ka veicot administratīvi teritoriālo reformu, attiecīgās vietējās pašvaldības noskaidro iedzīvotāju viedokli par novada izveidošanu. 2008. gada 31. decembrī likums zaudēja savu spēku, kā rezultātā stājās spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kurš attiecīgi regulēja jaunizveidoto novadu un pašvaldību darbību.
1. Priekšlikums. Autore iesaka papildināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 6. panta otro daļu ar 4.punktu,kas skanētu sekojoši- “Izveidojot vai likvidējot republikas pilsētu, kā arī grozot tās robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.” Kā arī papildināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7.panta otrās daļas 7.punktu- “Izveidojot vai likvidējot novadu, kā arī grozot tā robežu, izvērtē valsts un pašvaldības.”
2. Secinājums. Līdzekļu trūkuma un nepietiekamas administratīvās spējas dēļ pašvaldības neveic vairākas pastāvīgās funkcijas. Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9.pants nosaka vietējo varu finansu resursu izlīdzināšanu, bet pašvaldības mūsdienās darbojas savās interesēs. Vēl vēlētos piebilst, ka no Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 6. un 7. panta izriet, ka Latvijas Republikā ir divi vietējo pašvaldību veidi, tas ir, republikas pilsētu pašvaldības un novadu pašvaldības, toties likums Par pašvaldībām regulē tikai novadu pašvaldības darbības tiesisko regulējumu. Respektīvi no likuma var interpretēt to, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšana neattiecas uz republikas pilsetu pašvaldībām.
…
