Administratīvā procesa tiesību uzdevums ir reglamentēt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestāde un administratīvā tiesa izskata administratīvo lietu. Teorijā ar administratīvās lietas izskatīšanas stadijām saprot administratīvās lietas virzību caur atsevišķiem valsts pārvaldes iestāžu un privātpersonu attiecību posmiem, katrā no tiem administratīvā procesa dalībniekam veicot noteiktu rīcību. Tieši ar stadiju palīdzību tiek paredzēta valsts pārvaldes iestādes perspektīvā rīcība, kad, izskatot administratīvo lietu, privātpersona var plānot savu turpmāko rīcību attiecībās ar valsts pārvaldes iestādi.
Administratīvajā procesā piemēro šādus principus:
1) personas tiesību ievērošanas princips;
Administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.
2) vienlīdzības princips;
3) tiesiskuma princips;
4) tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips;
5) patvaļas aizlieguma princips;
6) tiesiskās paļāvības princips;
7) likuma atrunas princips;
8) demokrātiskās iekārtas princips
9) samērīguma princips;
10) likuma prioritātes princips.
Administratīvās lietas izskatīšanā var izdalīt šādas stadijas:
1.stadija – IESNIEGšANA
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 55.pantu administratīvo lietu iestādē ierosina:
uz iesnieguma pamata;
uz iestādes iniciatīvas pamata;
uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas institūcijas ziņojuma pamata.
Ja iesniegums nav iesniegts pēc piekritības, institūcija var šo iesniegumu nepieņemt (tas gan attiecas uz mutvārdu iesniegumiem). Par to iesniedzējam nekavējoties izdod rakstveida izziņu, kurā norādīta arī iestāde, kurai lieta ir piekritīga. Institūcija, kurā iesniedzējs vērsies, var arī iesniegumu pieņemt un nogādāt iestādei, kurai lieta ir piekritīga. Ja šāds iesniegums atsūtīts pa pastu, attiecīgā institūcija septiņu dienu laikā to nosūta pēc piekritības, paziņojot par to iesniedzējam (Administratīvā procesa likuma 56.pants). …
