Tiesībsarga jeb starptautiski biežāk lietotā vārda – ombuda, institūcija pasaulē tika radīta 1809. gadā Zviedrijā, un tās galvenie darbības virzieni bija policijas un tiesu taisnīgas darbības veicināšana. Arī pats nosaukums “ombuds” nāk no zviedru valodas, un tas ir kļuvis par starptautiski izmantojamu terminu, ar kuru apzīmē šāda veida institūcijas. Pēc vairāk nekā 100 gadiem – 1919. gadā, līdzīga institūcija tika nodibināta Somijā, bet vēl pēc 36 gadiem – Dānijā. Īpašo popularitāti ombuda institūcija ieguva 20. gs. sešdesmitajos gados, kad tā tika nodibināts daudzās Eiropas valstīs, Jaunzēlandē, Kanādā u.c. valstīs.1
Autore veica tiesībsarga izveidošanās detalizētu izpēti. Zviedrija, viena no vecākajām pasaules paraugdemokrātijām, bija pirmā valsts, kas izveidoja „demokrātijas papildinājumu” - ombudsmeņa biroju. Kaut arī vēstures grāmatās parasti minēts, ka šis birojs pirmoreiz izveidots 1809. gadā, tomēr tam līdzīgu veidojumu var saskatīt jau Kārļa XII laikā. Šis Zviedrijas karalis vadīja cīņas pret Krieviju un citām Eiropas valstīm Lielajā Ziemeļu karā. Viņam nebija sveša arī Latvija. 1701. gadā, nākot no Igaunijas, viņš izmantoja latviešu laiviniekus, lai dūmu aizsegā pārceltu savu karaspēku pāri Daugavai un gūtu uzvaru pār sakšiem vēsturiski svarīgajā Spilves kaujā. Pārziemojis Kurzemē (Virgā), viņš devās tālāk, lai pieveiktu Polijas karali. Kārļa XII uzvaras gājieni tomēr beidzās ar sakāvi Ukrainā, pie Poltavas 1709.gadā, kad pats karalis tik tikko izbēga no gūsta un patvērās Turcijā.2 Šajā zemē viņš uzzināja par Turcijas galvenā tiesneša lomu: gādāt, lai visi ierēdņi sekotu islāma likumiem.
Atgriezies savā valstī, Kārlis XII izveidoja līdzīgu amatu – lai arī viņa padotie sekotu likumiem un pildītu savus uzdevumus. 1719. gadā, pēc karaļa nāves, Zviedrijas parlaments Riksdāgs piespieda šo tiesību kanceleju sniegt pārskatus tieši parlamentam un vēlāk arī iecēla tās vadītājus. Pēc 1772. gada apvērsuma, kad tika atjaunota absolūtā monarhija, šī iestāde tika likvidēta. Pēc zviedru sakāves karā pret Krieviju 1809. gadā valstī notika demokrātiska revolūcija, un ombudsmeņa postenis tika paredzēts jaunajā Zviedrijas konstitūcijā.
Toreiz, kad ierēdniecība bija skaitliski neliela, galvenais ombudsmeņa darbalauks bija policijas un tiesu taisnīgas darbības veicināšana. Tikai vēlāk, XX gadsimtā, tas vairāk pievērsās ierēdniecības darbībai. Zviedrijas ombudsmeņa birojs vienmēr pielāgojies apstākļiem, piemēram, 1915. gadā tika ieviests militārā ombudsmeņa amats.…
