Aizbildnība un tās veidi

Bērni un jaunieši ir fiziski nenobrieduši, psihiski nestabilas un sociāli neaizsargātas personas, kam ir nepieciešama pastāvīga gādība, palīdzība un tajā pašā laikā aizsardzība. Aizbildnība ir īpaša valsts gādības forma. Aizbildnību nodibina tiesa pār nepilngadīgām (kā zināms, nepilngadība abu dzimumu personām turpinās tik ilgi, kamēr tās sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu) personām. Aizbildnis ir persona, ko ieceļ un atbrīvo no tās pienākumiem bāriņtiesa (uz laukiem – pagasttiesa), pamatojoties uz tiesas spriedumu par aizbildnības nodibināšanu vai izbeigšanu. Tai ir jāpārstāv nepilngadīgās personas, kurām ir vajadzīga aizsardzība. Aizbildnības veidi ir šādi: - likumīgā aizbildnība; - testamentā noteiktā aizbildnība; - ieceltā aizbildnība. Studija darba mērķis ir uzzināt sīkāku informāciju par aizbildnību un to veidiem. Rakstot studija darbu, tā mērķa sasniegšanai izvirzu sekojošus uzdevumus: 1. apskatīties par aizbildnību no vēstures aspekta; 2. izpētīt aizbildnības jēdzienu, tā būtību un saturu; 3. izpētīt aizbildnības veidus. Šī studija darba gaitā tiks izmantotas vispārēja rakstura metodes, piemēram, analīzes un formāli loģiskā metode.