Vēlme dzīvot un pašsaglabāšanās instinkts mīt katrā dzīvā būtnē – kā cilvēkā, tā dzīvniekā. Tomēr ik sekundi mirst vairāki desmiti dzīvnieku cilvēka vainas, iegribu vai vajadzību dēļ. Neiet runa par slimu dzīvnieku eitanāziju, tādējādi atvieglojot tā esošās ciešanas un sāpes, bet gan par brutālu, nehumānu un bezjēdzīgu dzīvnieku nogalināšanu un izmantošanu cilvēka vajadzībām vai priekam, lai arī pastāv daudz alternatīvu kā tās apmierināt. Ja reiz cilvēks ir spējīgs nodīrāt dzīvniekus dzīvus, lai iegūtu kažoku un eksperimentē uz dzīvniekiem, lai arī pastāv simtiem alternatīvu veidu, tad cik soļu ir atlicis līdz cilvēka gaļas hamburgeriem, zīdaiņu ādas rokas somiņām un jostām, kas sapītas no cilvēka asinsvadiem? Pretīgi? Bet kādēļ cilvēkam neliekas pretīga apziņa, ka tas nēsā beigtu ādu vai lieto uzturā mirušu miesu? Cilvēks paniski baidās pieskarties nobrauktam dzīvniekam uz lielceļa, lai noliktu to malā, bet neiedomājas, ka šis dzīvnieks ne ar ko neatšķiras no viņa apģērba vai gaļas, kuru tas nupat ir nopircis veikalā.
Tieši šo apstākļu dēļ dzīvnieku aizsardzības aktīvistu pulciņš aug. Arī es esmu viena no pāris miljoniem cilvēku, kuri ir gatavi darīt visu, lai runātu to miljonu īdzību vārdā, kuri paši nespēj sevi aizstāvēt. Tādēļ izvēlējos tieši šo tēmu, lai informētu sabiedrību par esošajām problēmām, izstrādātu mācību programmu sākumskolas klasēm par dzīvnieku aizsardzību, kā arī, lai pati iepazītos vairāk ar esošajām pārestībām pret dzīvniekiem pasaulē.
Mans mērķis ir apkopot informāciju par aktuālākajām problēmām dzīvnieku aizsardzībā pasaules mērogā.
Mani darba uzdevumi:
Apkopt pieejamo informāciju
Izveidot mācību stundu plānus sākumskolas klasēm par mājlopiem, mājputniem un mājdzīvniekiem
Aptaujāt respondentus par to attieksmi pret dzīvnieku aizsardzību un izveidot pārskatāmu diagrammu
Darba problēmas risināšanai es iepazinos ar dažādu zinātnieku un veterinārārstu viedokli par atsevišķām problēmām. Savas zināšanas papildināju ar dzīvnieku pētnieku novērojumiem, secinājumiem un skaidrojumiem. Ir izmantota personiskā pieredze un, dzīvnieku aizsardzībā darbojoties, iegūtās zināšanas.
Darbs „Aktuālākās problēmas dzīvnieku aizsardzībā pasaulē” sastāv no 7 nodaļām. Daudzām no nodaļām tika izveidotas apakšnodaļas. Katras nodaļas nobeigumā tika veikts nodaļas kopsavilkums, kas paskaidro būtiskāko nodaļā.
Lai pēc iespējas plašāk aplūkotu savu izvēlēto tēmu, darba uzdevuma risināšanai bija nepieciešams saskarties ar ļoti daudzām zinātņu nozarēm – bioloģiju, psiholoģiju, ķīmiju, dažādu valstu folkloristiku, u.c. Darba procesā papildināju zināšanas ar dažādu tautu parašām, tradīcijām un reliģiskajiem rituāliem.
Ik sekundi laboratorijas mirst vismaz 22 dzīvnieki, tas ir, aptuveni 32140800 dzīvnieku gadā. Šie miljoni radību mirst dažādos eksperimentos ar kosmētiku, saimniecības precēm, cilvēkiem un dzīvniekiem paredzēto pārtiku, medikamentiem, u.c. produktiem, lai arī pastāv 450 citu metožu kā pārbaudīt to ietekmi uz potenciālajiem lietotājiem. Vēl lielāks skaits dzīvnieku ik mirkli izcieš lielas sāpes, jo daudzi produkti tos nogalina lēnām, padara aklus, apdedzina ar skābēm. Vairāk kā 550 firmas ir pārstājušas pielietot nežēlīgos testus uz dzīvniekiem un pārgājušas uz cilvēcīgām metodēm. Bet daudzas firmas vēl joprojām turpina izmēģināt savu produkciju un tās sastāvdaļas uz dzīvniekiem.
Testēšanas populārākie veidi:
Acu un ādas kairinājuma noteikšanas testi. Ķīmiskas vielas tiek iepilinātas truša acīs un uzsmērētas uz iepriekš noskūtas muguras ādas. Acu testi vienmēr izraisa lielu stresu, diskomforta sajūtu un nereti arī aklumu, bet dermatoloģiskie testi nereti izdedzina dzīvnieka ādu vai sabojā tās slāņus.
Letālas devas testi. Peles, žurkas, jūrascūciņas, truši, suņi un citi dzīvnieki ir spiesti apēst palielinātu attiecīgā produkta daudzumu, līdz kāds noteikts procents dzīvnieku tiek noindēti.
Inhalācijas testi. Tādi produkti kā dezodorants vai matu laka lielos daudzumos tiek iesūknēti mazās kamerās, kur dzīvnieks tos ir spiests elpot. Parasti tas beidzas ar nosmakšanu, bet izdzīvojušie dzīvnieki tiek pakļauti testiem.…
