Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
4,49
You save:
0,85 (19%)
Discounted price*:
3,64
Purchase
Add to Wish List
ID number:357528
Author:
Evaluation:
Published: 18.04.2011.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Rīgas perioda darbu pārskatā pirmā un svarīgākā vieta operai “Baņuta”. Tās pirmizrāde 1920.gada 29. Maijā uzskatāma par latviešu nacionālās operas dzimšanas dienu, bet sākotnējā iecere Alfrēdam Kalniņam radās jau 1903.gadā.Dažādu apstākļu dēļ darbs ieilga. Kalniņa otrā opera “Salinieki”.
Neatradis sev Latvijā atbilstošu ērģelnieka vietu, Alfrēds Kalniņš 1927.gadā emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Amerikā Kalniņš uzturējās līdz 1932.gadam. Viņš ir viens no pirmajiem komponistiem, kas uzstājies ar saviem autorkoncertiem. Šeit tie bijuši Filadelfijā un Bostonā, vairāk nekā 20 solo dziesmu, ap 30 tautasdziesmu apdares, kora dziesmas “Mūsu varoņu kapi”, “Sena aukles dziesma”, u.c.; kantāte “Jūra”, skaņdarbi ērģelēm. Dzīvojot ASV komponists ir uzrakstījis vairākus neliela apjoma darbus :
• Introdukcija un Allegro,
• Variācijas par Grīga tēmu,
• Variācijas par J. Kalniņa tēmu.
Ilgas pēc dzimtenes un vēlēšanās dzirdēt, kā viņa darbi dzīvo tautā, lika komponistam atgriezties Latvijā.
Jauns Alfrēda Kalniņa uzplaukums sākās padomju laikā. Komponistam pavērās bagātas iespējas. Viņš vadīja Latvijas PSR konservatoriju, tās profesors.
1937.gadā top “Baņutas” otrais uzvedums ar mūzikas papildinājumiem un jaunu instrumentāciju.
30.gados Kalniņš ir Izglītības ministrijas mūzikas referents un inspekcijas braucienos apmeklē mācību iestādes visās Latvijas malās.
Kalniņš ir konservatorijas rektors no 1944.gada – 1948.gadam, bet par obligātās klavierspēles profesoru darbojas līdz mūža galam.

“Es pirmo reizi mācos domāt tikai par citiem un viņu vajadzībām, jo līdz šim esmu nodarbojies ar paša jaunrades darbu, domājis tikai par sevi!”
A. Kalniņš

40.gados parādās virkne kora dziesmu “Ave sol!”, “Būsim jauni”, “Pakāpies kalnā”, “Ziedoņa rīts”.
1951.gadā simfoniskās svītas “Desmit latviešu tautas dziesmas” atskaņojums Maskavā.
Kalniņa klavierdarbu skaits, ieskaitot arī tautasdziesmu apdares, sniedzas pāri simtam. Vairāki no tiem vēl ir rokrakstā. Kā atzīmēja Emīls Dārziņš, visiem Alfrēda Kalniņa klavierdarbiem ir savdabīgs, visai poētisks un ļoti latvisks skanējums.

1951. gada 22. decembrī slimnieka istabā uz rakstāmpults vēl guļ iesākta jauna redakcija vijoles kadencei no PŪT VĒJIŅI! Ar kādu gurstošās apziņas daļu viņš vēl jūt, ka tā jau vairākas dienas tur guļ nepabeigta. Piecelties un padarīt. Bet vispirms jāuzkrāj spēki. Jau bija gandrīz divi gadi, kopš viņa slimības vēsturē bija burtiņi “Ca”. Latviskajā nozīmējumā – vēzis.

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Alfrēds Kalniņš”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/357528

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register