Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:926419
Evaluation:
Published: 06.12.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 18 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Baltijas jūra    3
2.1.  Baltijas jūras piesārņojums    3
3.  Baltijas jūras zīdītāji    4
3.1.  Cūkdelfīns, jūras cūka (Phocaena phocaena L.)    5
3.2.  Baltijas pogainais ronis (Phoca hipida botnica)    5
3.3.  Pelēkais ronis (Halichoerus grypus Fabricius)    7
3.4.  Planukumainais ronis (Pusa vitulina)    8
4.  Antropogēnās darbības negatīvās ietekmes    8
4.1.  Piesārņojums    8
4.2.  Ķīmisko ieroču iznīcināšanas radītās sekas    10
4.2.1.  Duļķainuma palielināšanās    10
4.2.2.  Piesārņojošu vielu izplūde    10
4.2.3.  Troksnis un vibrācija    11
4.3.  Naftas piesārņojums    12
4.4.  Traucējumi    12
4.5.  Klimata izmaiņas    13
4.6.  Zvejniecība    13
4.7.  Plēsēji    14
5.  Rezultāti    14
5.1.  Cūkdelfīnu populāciju izmaiņas Baltijas jūrā    14
5.2.  Pogainā roņa populāciju izmaiņas Baltijas jūrā    15
5.3.  Pelēkā roņa populāciju izmaiņas Baltijas jūrā    15
5.4.  Plankumainā roņa populāciju izmaiņas Baltijas jūrā    16
6.  Nobeigums    17
7.  Secinājumi    17
Extract

7. Secinājumi
1) Izpētot dažādus avotus un salīdzinot datus, darba sākumā izvirzītā hipotēze apstiprinās tikai daļēji;
2) Antropogēnā ietekme ļoti būtiski ietekmē jūras zīdītājus, tie ir ļoti jūtīgi pret cilvēka klātbūtni, īpaši piesārņojumu un arī citiem traucējumiem (troksnis, vibrācijas, traucējumi, klimata izmaiņas, zvejniecība);
3) Līdz aptuveni 1980. gadam zīdītāji cieta no piesārņojuma, masveidā saslima ar dažādām slimībām, kļuva neauglīgi, tāpēc saglabājās tikai neliela daļa no populācijām, tomēr, kopš jūrā vairs nenonāk tik daudz toksīni un zīdītājus sāka aizsargāt, tie samērā veiksmīgi ir spējuši savas populācijas atjaunot;
4) Cūkdelfīnu gada maksimālais pieaugums ir 4% gadā, tomēr lielākajā daļā Baltijas jūras pieaugums nav novērojams;
5) Pogainā roņa populācija kopš 1988. gada ir pieaugusi ar ātrumu 4,5% gadā, kas ir uz pusi mazāk, nekā kopumā būtu iespējams.
6) Pelēkā roņa populācijas pieaugums ir ātrs (>10% gadā) starp 1990. un 2000. gadu. Līmenis samazinājās dažus gadus atpakaļ ~6%, bet populācija atkal sāka pieaugt un 2012. gadā tika novērots augstākais īpatņu skaits;
7) 1988. gadā PDV vīruss nogalināja 50% no plankumainajiem roņiem. No šī gada metiena neizdzīvoja neviens mazulis. Līdzīga situācija notika arī 2002. gada pavasarī, tomēr visā Baltijas jūrā plankumainajiem roņiem ir tendence palielināt populācijas ar 12% gadā;
8) Kopumā situācija liecina, ka stāvoklis Baltijas jūrā uzlabojas, jūrā vairs nenonāk tik daudz toksīni, ķīmiskās vielas, smagie metāli, zīdītāju populācijas sāk problemātiski un pamazām, bet tomēr atjaunoties, vai vietām to skaits (Somu līcī) ir stabili nemainīgs.



Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register