Eleganta zīda drēbes vai praktisks darba apģērbs…..Apģērbs, kuru cilvēki valkā, atspoguļo viņu dzīves veidu. Tas nodrošina cilvēka eksistences apstākļus ārējā fizikālajā( klimatiskajā un priekšmetiskajā) un sociālajā vidē. Par pirmo apģērbu kalpoja dzīvnieku ādas, kas aizsargāja pret aukstumu un lietu, lapu un koka mizu apmetņi. Senākais apģērbs tropu joslā bija gurnu apsējs, apmetnis. Attīstības procesā no apmetņa radās -toga, tunika, pončo, burka, no gurnu apsēja - svārki, bikses. Apģērba utilitārā funkcija ir arī saglabāt cilvēka organisma darba spēju un komforta sajūtu. Apģērbs vēl šodien pasargā no slikta laika, bet tā izvēli nosaka arī sabiedrība un paražas: biznesa uzvalks neiederas pludmalē un neviens neiet uz biroju peldkostīmā. Zem apģērba veidojas mikroklimats, kas rada organisma darbībai optimālus psihofizioloģiskos apstākļus (temperatūra~ 32˚C, vidējais relatīvais mitrums 20- 40%, neliela gaisa konvekcija, laba vēdināmība). Apģērbu pamatkārta ir kostīms, uzvalks, žakete, bikses. Svārki; arī vieglie tērpi. Virsdrēbes ir mētelis virsjaka, apmetnis, kažoks, u.c. Plašākā nozīmē apģērbs ietver arī apavus, galvassegas, cimdus, zeķes un jostas. Apģērbu papildina rotaslietas un apģērba piederumi. Visu apģērbu daudzveidību un attīstību nosaka ģeogrāfiskā vide, cilvēku darba raksturs, sabiedriskās attiecības, valkātāju grupas nacionālā, etniskā kultūra un citas iezīmes. Pēc lietojuma iedala sadzīves apģērbos (ikdienas, mājas, atpūtas, goda, daļēji arī sadzīvē lietojamais sporta, un ārstnieciskais apģērbs) un specializētajā apģērbā ( spectērps jeb aizsargtērps, formas tērps, sanitārhigiēniskais, sporta, izrāžu un darba apģērbs). Daudzi cilvēki valkā modernu apģērbu. Mode ir noteikta laikmeta jaunākais apģērba stils, un apģērbu mode bieži mainās. Vienas vasaras apģērbi vairs nebūs modē citvasar. Mode sākās kā cilvēku tieksme izrādīt savu bagātību. Kad apģērbs bija dārgs, tikai bagāti cilvēki varēja atļauties ģērbties moderni. Gadsimtu laikā mode attīstījās, mainoties dzīves stilam. …
