Pēdējo gadu laikā "aplokšņu algu" problēma Latvijā kļūst aizvien nopietnāka. Pret to cīnās ar dažādiem līdzekļiem un paņēmieniem, taču "aplokšņu algu" skaits turpina augt. Kā visefektīvāk cīnīties pret šo nodokļu nemaksāšanas veidu - jautājums, uz kuru tiek meklētas atbildes, bet īstas skaidrības joprojām nav.
A.Brauna (Brauna 2003) publikācijā "Nodokļu nemaksātāju pēdējos gados kļuvis vairāk" raksta, ka piektā daļa darba ņēmēju atzinušies, ka viņi algu saņem aploksnē, bet, viņasprāt, patiesais nelegālā atalgojuma saņēmēju skaits varētu būt vēl lielāks. Rakstā teikts, ka Latvijā šādu darba ņēmēju ir divreiz vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā, turklāt nelegālo ienākumu izplatība, salīdzinot ar 1998.gadu, būtiski augusi. A.Brauna (2003), balstoties uz 2003. gadā veikto Somijas Darba ministrijas pētījumu, secina, ka strādājošie Latvijā saņem par 60% vairāk, nekā uzrāda statistika, tātad ir pamats runāt par miljoniem, kas nenomaksātu nodokļu veidā aizplūt garām valsts kasei. Tātad, ja darba devēji godīgi nomaksātu visus nodokļus, valsts budžets būtu apjomīgāks, līdz ar to varētu paaugstināt ne tikai pensijas un nodrošināt kvalitatīvāku veselības aprūpi, bet vairāk naudas atvēlēt arī izglītības iestādēm un autoceļu sakārtošanai, par ko pēdējā laikā tiek īpaši daudz runāts. Lielais aplokšņu algu skaits norāda arī uz to, cik sociāli neaizsargāti ir darbinieki, nesaņemot ne slimības, ne bezdarbnieku pabalstus. Turklāt "aplokšņu algas" ir nevienlīdzīga konkurence tiem uzņēmumiem, kas godīgi maksā visus nodokļus.
Kā liecina iepriekš minētais pētījums, pirms četriem gadiem Igaunijā algas aploksnē izmaksātas biežāk (19% aptaujāto) nekā Latvijā (16%), taču pērn aina bijusi jau gluži cita — Latvijā nelegālajos ienākumos atzinušies 22% darba ņēmēju, kamēr Igaunijā un Lietuvā viņu ir attiecīgi 10% un 12% (citēts pēc: Brauna 2003).…
