Arodeveselība ir nozare, kurā apvienojas vairāku profesiju pārstāvji: arodveselības ārsti, arodveselības māsas, darba higēnisti, ergonomisti, toksikoloģi, darba psihologi, rehabilitologi, darba aizsardzības speciālisti, epidemiologi.
Mūsdienās arodveselības modelis ietver trīs jēdzienus: darbs, veselība, kā arī organizācija. Tas iekļauj jautājumus par attiecībām starp individa veselību un darba vidi. Jauna vadlīnija arodveselībā Ētikas kodekss, kura galvenā būtība ir cieņa pret cilvēku un informativitāte, kas lielā mērā paaugstina darbspējas un dzīves kvalitāti.
PVO (Pasaules veselības organizācija) un SDO (Starptautiskā darba organizācija) ir izvirzījusi noteikumus, kuri ietver šadus galvenos principus:
aizsardzība un prevencija - strādnieku nodrošināšana pret kaitīgiem un bīstamiem riska faktoriem;
adaptācija – darba un vides pielāgošana strādājošo spējām;
veselības un sociālās labklājības veicināšana – strādājošo fizisko un garīgo spēju attīstība, aroda negadījumu, arodslimību un ar darba saistīto slimību izpausmju un seku mazināšana, veicot nepieciešamo ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī nodrošināt sociālās garantijas;
vispārējā primārā veselības aprūpe.
Strādājošā fizisko, emocionālo un sociālo labklājību nodrošina tādi faktori kā ģenētiskā predispozīcija, dzīvesveids, uzturs, sociāli ekonomiskais stāvoklis, pieeja piemērotai veselības aprūpei, darba un apkārtējā vide. Darba vide rada individam apstākļus,kuri ir ļoti nozīmīgi sociālo funkciju pildīšanā un VSDK (ar veselību saistītas dzīves kvalitātes) nodrošināšanā. Tiek uzskatīts, ka VSDK veido trīs galvenie faktori: subjektīvā labsajūta, veselība un labklājība.
Lai darba vide būtu droša, stimulējoša un attīstoša, nozīme ir arī ētisko normu ievērošanai attiecībā pret katru strādājošo, respektējot viņu un uzticoties viņam.…
