1.1. Pusaudžu fizioloģiskā attīstība
Pusaudžu vecums iedalās posmā no 11 – 15 gadiem. Pusaudža vecumposmā notiek intensīva somatiskā sttīstība, noris lielais augšanas lēciens- meitenēm vecumā ap 10-13 gadiem, zēniem vecumā ap 12-15 gadiem, augšanas kulminācija individuāli ir stipri atšķirīga(16, 72).
Robeža- dzimumbrieduma sākums, lai arī tā nav stingri noteikta. Meitenes attīstās straujāk, zēni lēnāk, lai gan turpmākajā attīstībā viņi apsteidz meitenes. Vērojama nevienmērīga ķermeņa daļu augšana. Straujāk pieņemas garumā kājas, rokas, viduklis it kā atpaliek. Salīdzinot ar sirds apjoma palielināšanos, vērojama asinsvadu palielināšanās, kas negatīvi ietekmē asins cirkulāciju un audu apgādi ar skābekli. Tā izpaužas paaugstinātā nogurumā un nervozitātē(5,28).
Noguruma palielināšanās un darbaspēju samazināšanās īpaši izteikta ir ap 11-13 gadiem , bet darbaspēju rādītāji atjaunojas vecumā ap 13-14 gadiem meitenām, zēniem pēc 15 gadiem(16, 72).
Pusaudža organismā noris intensīva vielu un enerģijas maiņa, tā ir intensīvāka nekā pieaugušajiem. Pusaudžu vecumā nedrīkst badoties, var tikt traucēta normāla dzimumsistēmas attīstība, var tikt traucēta smadzeņu darbība, samazināties kalcija daudzuma asinīs, pavājināties organisma aizsargsistēmu darbība(9,156).
…