Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:700687
 
Evaluation:
Published: 05.06.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 17 units
References: Used
Extract

Pilsonība, tās iegūšana, nepilsoņi un dubultpilsonība.
Pasaulē personām ir 5 personu statusu veidi, bet Latvijā to ir pat 6 veidi un tie ir pilsonis, ārvalstnieks, apatrīds, dipatrīds, persona ar speciālo statusu un tieši Latvijā esošais personas statuss – nepilsonis.
Mūsdienās visā pasaulē pilsonība tiek uzskatīta par tiesisku saikni starp personu un valsti. Kā viena no galvenajām pilsonības īpašībām ir tā , ka pilsonībai ir pastāvīguma raksturs. Pilsonība nosaka personas un valsts savstarpējās tiesības un pienākumus. Latvijā pilsonības iegūšanas jumta likums ir Pilsonības likums, kas ir pieņemts 1994.gada 22.jūlijā un ir spēkā no 1994.gada 25. augusta. Latvijas Republikas Pilsonības likumam ir bijuši vairākkārtīgi grozījumi un pēdējie grozījumi ,lai būtu spēkā piedzīvoja pat tautas nobalsošanu (referendumu).
Pilsonības jautājums vienmēr ir bijis aktuāls valstu nacionālajā likumdošanā, bet tā kā dažādās valstīs ir dažādas likumdošanas tad, lai nerastos domstarpības, pārvietojoties no vienas valsts teritorijas uz otru vai iegūstot kādas citas valsts pilsonību, šos jautājumus regulē starptautisko tiesību principi, līgumi un konvencijas.
Pilsonības jēdziens.
Starptautiskajās tiesībās visbiežāk tiek lietots termins valsts piederība. Ar terminu “valsts piederība” apzīmē personu, kas atrodas valsts personālajā jurisdikcijā neatkarīgi no savas atrašanās vietas valstī vai ārpus tās. Šai personai jābūt pastāvīgi uzticīgai valstij, taču tā nebūt ne vienmēr ir valsts pilsonis. Lietas būtība ir apstāklī, ka vairākās valstīs visa to personu masa, kas tajā pastāvīgi dzīvo un kuriem jābūt šai valstij uzticīgiem, iedalāma vairākās kategorijās, no kurām tikai viena daļa ir pilsoņi. Šī sadale sīkākās kategorijās jau tiek reglamentēta nevis starptautiskajās, bet gan valsts tiesībās. To zinot, valstu sabiedrību no starptautisko tiesību viedokļa interesē vienīgi tas, kuras valsts personālajā jurisdikcijā ir noteikta persona, respektīvi, kurai valstij, kurš cilvēks, nosacīti sakot, “pieder”. Vispārējā tiesību (angļu un amerikāņu) doktrīnā termins “valsts piederība” vispirms tiek izmantots, lai apzīmētu “kopību ar nāciju, kura juridiski apvienota valstī”. Retāk Rietumu autori terminu “nationality” skaidro kā saiti ar etnisku kopu. Amerikāņu autori dažkārt to izmanto kā sinonīmu terminam “pilsonība”. Taču šos terminus var lietot kā sinonīmus vienīgi tad, ja dotajā tiesību sistēmā to saturs sakrīt. 1…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,27 €
Work pack Nr. 1129074
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register