Par pirmajiem smēķētājiem uzskata maijus un actekus, kuru priesteri ātri vien aptvēra, ka tabakas dūmu ieelpošana rada narkotisku efektu.
Tālāk tabaka izplatījusies uz Amerikas ziemeļiem un kļuva par neatņemamu sastāvdaļu Ziemeļamerikas un indiāņu rituālu.
15. Gadsimta beigās K. Kolumbs, atklāja jaunās pasaules zemi, līdz ar citām, dāvanām saņēma savdabīgas smaržojošas, kaltētas lapas, taču pa īstam īstam novērtēts šis ieguvums tiek daudz vēlāk.
16. Gadsimta vidū francūzis Žans Nikots tabakas sēklas ieved Francijā. Sākumā viņš tabaku audzē tikai prieka pēc, piedēvējot augam ārstnieciskās īpašības, jau nedaudz vēlāk tabakas ārstniecības auga statusā no Spānijas un Portugāles ostām nonāk Anglijā un Nīderlandē, Vācijā, Šveicē, Itālijā, Ungārijā un Krievijā. Par godu Žana Nikota veikumam,1570. Gadā tabakas augs iegūst savu pirmo un līdzšinējo botānisko nosaukumu- nicotiana.
Eiropā kā pirmā vieta, kur tabaku sāk pīpēt, tiek nosaukta Londona. Pīpes smēķēšana kļūst par sabiedrības labajam tonim piederīgu paražu.
17. Gadsimta sākumā smēķēšana strauji izplatās arī citur Eiropā. Bet, kamēr eiropieši kūpina pīpi, šņauc vai zelē tabaku, Jaunajā pasaulē laimes meklētāji arvien biežāk sāk izmantot metodi- tabakas lapas sarullēt vīšķī.
19. Gadsimtā spāņi no tabakas uztīto rulli nodēvē par cigarros, savukārt angļi- par segars. No Spānijas kolonijām Amerikā pirmcigārs cigarros ierodas Eiropā pārliecinoši iekarojot valsti pēc valsts.
19. Gadsimta vidū cigarete, ko tolaik dēvē par papīra cigāru, kļūst populāra Dienvidamerikā, sevišķi Brazīlijā. Pēc Krimas kara pēc 1856. Gada cigaretes jau iekarojušas visu Eiropu.
Pēc Otrā pasaules kara pieaugušās slimības ar vēzi sabiedrību noved pie apjausmas, ka smēķēšana jāierobežo. Pirmais kardinālais mēģinājums risināt sasāpējušo situāciju nāk 1952. Gadā kad parādās cigaretes ar filtru, vēlāk- ar samazinātu nikotīna un darvas daudzumu.
Sākot ar 1966. Gadu, un cigarešu paciņām parādās brīdinoši uzraksti, kas brīdina par šā produkta kaitīgo ietekmi uz veselību.…
