“Atkritumi? Tāda vārda vispār nav! Vai agrāk, vēl pagājušajā gadsimtā bija kaut kāda atkritumu problēma? Viss, kas tika ņemts no dabas cilvēku vajadzībām, protams, tika izlietots un pārstrādāts vēl un vēl, kārtīgs zemnieks savā saimniecībā izmantoja pilnīgi visu un vēl ieguva – komposta veidā. Atkritumi kā tādi parādījās tikai pēdējā gadsimtā, kad sāka ražot ķīmiski un mākslīgi radītas preces un iesaiņojumus.”
Arvīds Ulme, Vides aizsardzības kluba prezidents.
Daudz no tā, ko mēs izsviežam atkritumu konteinerā, pienācīgi nesadalās un var izplatīt slimības. Ķīmiskās vielas, zāles, krāsvielas, ko cilvēki izmet atkritumos vai noskalo tualetes podā, piesārņo vidi. Bieži atkritumos tiek izsviestas burkas ar visu saturu. Izvedot atkritumus, tās var saplīst un savainot kādu. Izmestie plastmasas izstrādājumi, saplīsušas neilona zeķubikses var nosmacēt zivis un ūdens dzīvniekus, ja tos izmet okeānā. Tas, kā mēs rīkojamies ar atkritumiem, ietekmē mūsu visu dzīvi un nākotni. Stikla, papīra, plastmasas un metālu sadzīves atkritumus var pārstrādāt un tad samazinās dabas piesārņojums. Atkritumu pārstrāde atļauj ietaupīt arī dabas resursus:
1 tonna pārstrādāta papīra paglābj 17 kokus,
kartona kārbas pārstrādā bretēs (olu ieliekamie) un avīzēs,
dedzinot plastmasu, apkārtnē nogulst kaitīgie izdedži,
Plastmasa sadalās dabīgā ceļā tikai 300 gados.
Sadzīves atkritumi ir tik dažādi pēc savām īpašībām, tāpēc tos iesaka šķirot, lai varētu izmantot vēlreiz. Ir atkritumi, kas viegli sadalās dabā un neatstāj nekādas kaitīgas vielas, bet ir arī tādi, kas piesārņo dabu.
Kas mainās, ja cilvēki šķiro atkritumus?…
