Atmosfēra – Zemes gāzu apvalks – ir viens no biosfēras komponentiem. Tajā noris procesi, kas saistīti ar klimatiskajām parādībām. Atmosfēras masa ir 5,2 *1015 t, un 90 % no šīs masas atrodas slānī, kas ietver Zemi līdz16 km augstumam.
Atmosfērā izdala 3 galvenās daļas:
1.apakšējo – troposfēru;
2.vidējo – stratosfēru;
3.apakšējo- jonosfēru.
Troposfēra aizņem telpu līdz 7...10 km augstuma virs polārajiem apgabaliem un līdz 16...18 m augstuma virs ekvatora. Troposfēra satur praktiski visus ūdens tvaikus. Tajā realizējās arī tie procesi, kas saistīti ar klimata pārvērtībām.
Stratosfēra aizņem slāņus , kas atrodas līdz 50..60 km augstumam. Tajā atrodas arī ozonosfēra (20...30 km augstumā), kura paaugstinātā koncentrācijā satur ozonu.
Jonosfēra aizņem slāni no 50 ...60 km augstuma līdz1000 km augstumam. To dala mezosfērā (50...60 km augstumā)un termosfērā (80...1000 km augstumā). Termosfērā pateicoties intensīvai gāzu daļiņu kustībai , paaugstinās temperatūra, 150 km augstumā sasniedzot 220 0 ... 240 0C, bet 500...600 km augstumā -1500 0 C.
Dabas piesārņojums ir tik daudzveidīgs, ka to grūti pakļaut klasifikācijai. Un tomēr klasifikācija ir nepieciešama gan zinātnisku, gan saimniecisku apvērsumu dēļ. Parastākais un izplatītākais ir iedalījuma veids pēc piesārņotās vides: izšķir atmosfēras, litosfēras un hidrosfēras piesārņojumu. Šāda klasifikācija ļauj ērti novērot, kontrolēt un novērst piesārņojuma radītās sekas. Grūtības rada vienīgi daudzo piesārņotāju universālā daba, jo parasti faktors, kas piesārņo vienu vidi, piesārņo arī pārējās. Veiksmīgāks ir iedalījums pēc piesārņojuma veida, jo tas ļauj parādīt katra piesārņotāja iedarbību uz biosfēru kopumā.
Pēdējos gados Latvijā samazinājies rūpnieciskā piesārņojuma īpatsvars, toties audzis citu gaisa piesārņojuma avotu devums. Kā viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem pašlaik minams autotransports. Automobiļu izplūdes gāzes sastāv vairāk nekā no 10 komponentiem. Veselībai bīstamākais atgāzu sārnis ir svins (sakarā ar etilētā benzīna plašu izmantošanu), bez tam arī oglekļa oksīdi, slāpekļa oksīdi, ogļūdeņraži. Svins uzkrājas cilvēka organismā līdz ar to var notikt saindēšanās.
Lielu daļu cilvēka veselībai bīstamā gaisa piesārņojumā dod arī mazās (decentralizētās) katlumājās, kuras bieži atrodas tuvu dzīvojamām un sabiedriskām būvēm un kurās izmanto cieto kurināmo: akmeņogles, malku, kūdru. Minētās katlumājas nenodrošina izmešu nepieciešamo attīrīšanu no putekļiem un gāzēm, kas rada paaugstinātu sēra dioksīda un cieto putekļu daļiņu koncentrēšanos gaisā.
Atmosfēras piesārņošanas kaitīgā ietekme uz cilvēka veselību , dzīvniekiem augiem izpaužas arī citādā veidā. Kvēpu un dūmgāzu mākoņi aizsedz Sauli un Zemes virsmai neļauj piekļūt cilvēka un dzīvnieku veselībai nepieciešamajiem ultravioletajiem stariem, tādēļ pastiprinās saslimšana ar rahītu , avitaminozi un citām slimībām. Piesārņota atmosfēra daudzos gadījumos ir par cēloni smagām plaušu slimībām, kā arī cilvēka saslimšanai ar vēzi.
Tīra gaisa sastāvā parasti ir 78% slāpekļa, 21% skābekļa un 1% citas gāzes.
Dabā gaisā var atrasties arī ūdens tvaiki, kvēpi, putekšņi, baktērijas, vīrusi un citi piemaisījumi.
Par gaisa piesārņotājvielām sauc vielas, kas ietekmē gaisa kvalitāti. Parasti tās ir:
oglekļa oksīdi - CO2 un CO
sēra oksīds - SO2
slāpekļa oksīdi - NOx
hlors - Cl
fluora savienojumi.…
