Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • "Atskaņu hronika" kā bruņinieku ordeņa "galda literatūras" paraugs 13.gs. un bruņinieku mentalitātes liecinātāja

     

    Research Papers11 History, Culture

3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:414936
 
Author:
Evaluation:
Published: 22.09.2014.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 10 units
References: Used
Extract

Latgaļi, lībieši un igauņi pēc kristietības pieņemšanas tiek atzīti par ordeņa sabiedrotajiem. Lietuvji un krievi, kā vāciešiem nepakļautās tautas, vērtēti negatīvi. Vispār attiecībā pret pagānu tautām Hronikā valda pārsvarā agresīvā krusta karu ideoloģija, kas attaisno pagānu nogalināšanu kristīgās ticības izplatīšanas vārdā.
Atskaņu hronika ir stipri ietekmējusi viduslaiku un pat vēlāku laiku hronikas, kā arī senāko Livonijas historiogrāfiju vispār, arī ieviešot nepareizu hronoloģiju un Hronikas sākumdaļas kļūdaino saturu. *
„Jāņem vērā, ka „Atskaņu hronika” tika rakstīta arī Vācijas krusta karotāju vajadzībām, lai veidotu pozitīvu motivāciju viņu sadarbībai ar ordeni” **
Tomēr, tikai pēc „Atskaņu hronikas” teksta par ordeņa biedru mentalitāti tik pārliecinoši spriest nevar, ir svarīgi zināt arī viņu sociālo izcelsmi. „Saskaņā ar Klausa Milicera un Klausa Šolca pētījumiem, Vācu ordenis vienmēr ir bijis korporācija, kurā dominēja ministerāļi un vēlāk zemākā muižniecība”. *** Un minēts, ka no dižciltīgo dzimtām nākuši varētu būt augstākais 16% no bruņinieku brāļiem. Livoniju pārstāvošais Vācu ordenis jau sākotnēji esot sastāvējis no brāļiem, kas nākuši no mazām, sociāli un politiski vājām ģimenēm. Arī lielākā daļa Livonijas ordeņmestru bija cēlušies no ministerāļiem.**** Un ministerāļi paši neesot bijuši ne dižciltīgi, ne brīvi cilvēki. Tie esot bijuši Vācijas dižciltīgo firstu, bīskapu un abatu nebrīvie kalpotāji. Un viņu karjera bija atkarīga no viņu kungu labvēlības. Tādēļ, piedaloties Vācu ordenī, ar karadarbību un pārvaldi saistīta dzīvesveida praktizēšana un sevis pieskaitīšana bruņinieku kārtai, veicināja ministerāļu pašapziņas augšanu. Tātad, iestāšanās Vācu ordenī bija viena no ministerāļu labākajām iespējām uzlabot savu sociālo un saimniecisko statusu. Un arī iekļūt ordeņa rindās nebija grūti, jo 13. gs tam nebija nekādu sevišķu uzņemšanas noteikumu. Tas, ka iestāšanās ordenī, vismaz vairumam, nebija reliģisku apsvērumu pēc, spriežams arī pēc sūdzībām, ko pāvestam esot iesnieguši par Vācu ordeni, kā arī pāvesta bullām, kurās analizētas šīs sūdzības. ***** Tie bijuši dažādi statūtu pārkāpumi, garīgās bruņniecības oficiālajām normām nepiemērota dzīvesveida piekopšana. Vēstures avoti nesaskan ar mītu par garīgo bruņniecības ordeņu „sākotnējo šķīstību”.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1340982
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register