IEVADS
Referāta tēma ir „Attiecības starp jēdzieniem”. Autore darba izstrādei noskaidro: kas ir loģika, kas ir jēdziens (no kā sastāv un kādas ir tā būtiskākās pazīmes) un kādas ir attiecības starp jēdzieniem.
Loģika ir zinātne par domāšanu. Loģika aplūko vairākas domāšanas formas: jēdziens, spriedums un slēdziens. Ar jēdzieniem mēs sastopamies ikdienā, tos lietojam gan runā, gan rakstos. Jēdzienos mēs arī domājam.
Jēdziens ir daudzu vienveidīgu priekšmetu vispārinājuma rezultāts. Loģikā par priekšmetu uzskata visu par ko var domāt.
Jēdziens ir domāšanas forma, kas atspoguļo priekšmetus un parādības pēc to būtiskajām pazīmēm. Pazīme ir īpašība, ar ko priekšmeti ir līdzīgi vai arī atšķiras viens no otra. Pazīme ir būtiska, ja tā obligāti piemīt visiem vienveidīgajiem priekšmetiem. Pazīme ir nebūtiska, ja tā nav obligāta visiem vienveidīgajiem priekšmetiem. Priekšmetu pazīmes ir to īpašības , kas tiem ir vai nu līdzīgas, vai atšķirīgas. Pazīmes, kuras piemīt priekšmetiem, mēdz būt dažādas: vispārējās, īpatnējās, būtiskās un nebūtiskās.
Jēdziena saturs ir priekšmetu visu būtisko pazīmju kopums. Jēdziena apjoms ir visu būtisko pazīmju kopums, uz kuriem attiecas jēdziena saturs. Pēc apjoma jēdzienus iedala vispārējos un individuālos jēdzienos, bet pēc satura – konkrētos un abstraktos jēdzienos.
• Individuālais jēdziens – apzīmē vienu priekšmetu vai parādību.
• Vispārējs jēdziens – apzīmē vienveidīgu priekšmetu kopumu.
• Konkrēti jēdzieni – apzīmē priekšmetus vai parādības.
• Abstrakti jēdzieni - apzīmē īpašības vai attieksmes starp priekšmetiem.
Ja viena jēdziena apjoms pilnībā ietilpst otra jēdziena apjomā, tad otru jēdzienu sauc par ģints jēdzienu attiecībā pret pirmo jēdzienu, bet pirmo jēdzienu – par sugas jēdzienu attiecībā pret otru jēdzienu.
Jēdziena satura paplašināšanu (apjoms samazinās) sauc par jēdziena ierobežošanu. Jēdziena satura samazināšanu (apjoms palielinās) sauc par jēdziena vispārināšanu. Vispārināšanas rezultātā nonāk pie ļoti plašiem jēdzieniem jeb kategorijām, bet ierobežošanas rezultātā nonāk pie individuāla jēdziena.
Jebkuri divi vai vairāki jēdzieni atrodas noteiktās loģiskās attiecībās. Ņemot vērā to saturu, jēdzieni pirmām kārtām iedalāmi nesalīdzināmos un salīdzināmos. Par nesalīdzināmiem sauc jēdzienus, kuriem nav nevienas kopīgas pazīmes, tas ir, kuru saturā nav nekā kopīga. Par salīdzināmiem sauc jēdzienus, kuru saturā ir kaut viena kopīga pazīme. Tieši kopīgas pazīmes ļauj šos jēdzienus salīdzināt. Salīdzināmos jēdzienus iedala savienojamos un nesavienojamos jēdzienos.
• Savienojamie – salīdzināmie jēdzieni, kuru apjomi kaut vai daļēji sakrīt.
• Nesavienojamie – salīdzināmie jēdzieni, kuru apjomi viens otru izslēdz.
Referāts sastāv no četrām nodaļām un vairākām apakšnodaļām, kuras , pēc autores domām, ir nepieciešamas, lai izprastu referāta tēmu.
…
