Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:154684
 
Author:
Evaluation:
Published: 19.04.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Attiecību veidošanas noteicošie faktori.    4
2.  Kolektīva attīstības fāzes uzņēmumā un to ietekme uz savstarpējām attiecībām.    6
3.  Raksturu un vecumu saderība attiecību veidošanās procesā.    9
4.  Psiholoģiskā terora ietekme attiecību veidošanā.    10
5.  Uzņēmums kā cilvēku sistēma kas balstīta uz attiecībām.    12
  Secinājumi    15
Extract

1. ATTIECĪBU VEIDOŠANAS NOTEICOŠIE FAKTORI

Sociālais dialogs ir instruments ar kā palīdzību var tikt veidotas attiecības starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Ar dialoga veidošanu nav jāsaprot kardināla sava viedokļa uzspiešana vai aizstāvēšana, nostājoties aizsardzības pozā. Dialogam būtu jāveicina pozitīva viedokļa apmaiņa, otras puses uzklausīšana, sava viedokļa izteikšana, kā rezultātā tiek panākts kopīgs risinājums.
Ja runāts tiek par sociālā dialoga tiesiskiem aspektiem, tad jāsaka, ka daudzmaz kaut kādu kārtību un risinājumu attiecīgajā jautājumā var rast, jo to regulē Darba likums, likums par arodbiedrībām un Streiku likums. Taču pats būtiskākais ir attiecību veidošanās mehānisms „atmetot” nost visus likumus, un izanalizēt attiecību veidošanos uz ētikas un morāles kritērijiem, kur par pamatu ir savu vēlmju vai iegribu apmierināšana.
Organizāciju psiholoģijas speciāliste psiholoģijas doktorante Solveiga Blumberga domā, ka: „Darba devējam nav ko gaidīt, lai darbinieks ieliktu visus savus resursus uzņēmuma mērķu sasniegšanā, ja uzņēmumā nenotiek pilnvērtīgs sociālais dialogs [2;60]. Šķietami ļoti pareizi izteikta doma, jo daudz kas uzņēmumu attiecību veidošanā ir atkarīgs no uzņēmuma vadības, vai tā ir orientēta uz rezultātiem vai uz attiecību veidošanu. Nesaprotamu iemeslu dēļ, aizvien biežāk nākas secināt, ka tomēr rezultātu sasniegšana ir galvenais faktors, uzverot to, ka nekur jau tie darbinieki nepazudīs. Jāizsaka dziļa nožēla par šādām spriešanas spējām, jo tas liecina par tomēr samērā zemu garīgās attīstības līmeni. Varbūt tās ir kaut kādas bailes, kas neļauj vispirms veidot dialogu, nodibināt kvalitatīvas attiecības ar darbiniekiem un kolēģiem, lai šādā veidā sasniegtu vajadzīgos rezultātus.
Ja piedzimstot mazulim un redzot tā dzimumu mēs varam teikt, ka kādreiz tam nāksies pildīt mātes vai tēva funkcijas un pienākumus, tad par vadītāju un konkrētu darbinieku neviens nepiedzimst, par tādu var kļūt sevis pilnveidošanas procesā. Tāpat ir viegli pieņemt vadošu amatu vakances, bet, vai to darot tiek pārdomāts, kādu atbildību tas uzliek, to noteikti apdomā retais pretendents. Un te nu gribas teikt, ka katrs vadītājs ir tas, kurš galvenokārt veido attiecības uzņēmumā izmantojot savus vadīšanas principus. Nedrīkstam aizmirst, ka daudziem cilvēkiem organizācija aizvieto to, kas nav ideāls viņu dzīvē, proti, ģimeni.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register