Atvaļinājuma jēdziens, tā veidi un piešķiršanas kārtība

Darba mērķis: iepazīties ar pastāvošiem atvaļinājuma veidiem. Darba uzdevumi: 1. Iepazīties ar Darba likuma pantiem, kas attiecināmi uz atvaļinājumiem. 2. Izpētīt un aprakstīt sīkāk katru atvaļinājuma veidu un tā piešķiršanas kārtību. Šajā darbā uzsvars tiek likts uz Darba likuma atsevišķiem pantiem ( 149. – 157.), kas nosaka atvaļinājuma veidus, to piešķiršanas kārtību, apmaksas sistēmu. katram pantam tiek piemērots arī komentārs, kas sīkāk izskaidro šī panta nozīmi un saturu. Darba likums iekļauj šādus atvaļinājuma veidus – ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, papildatvaļinājumu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, bērnu kopšanas atvaļinājumu, mācību atvaļinājumu un atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Darbinieki bieži nav informēti par savām tiesībām, arī tiesībām uz atvaļinājumiem. Visplašāk tiek izmantots ikgadējais apmaksātais atvaļinājums. Taču ir arī atvaļinājuma veids, kuru drīkst izmantot studējoši darbinieki, lai pēc iespējas labāk un kvalitatīvāk spētu nokārtot valsts eksāmenus vai uzrakstīt un aizstāvēt diplomdarbu. Tāpat kā atvaļinājums tikko dzimuša bērna tēvam vai jebkurai citai personai, kas rūpējas par bērnu, ja māte zināmu apsvērumu dēļ pati to nevar darīt. Darbā tiek apskatīts ne vien pats atvaļinājums, bet arī sociālās garantijas, kas piešķiramas atvaļinājuma gadījumā.