Atvasinājumu fizikālā nozīme

1. Atvasinājumu vēsture
Funkcijas atvasinājuma atrašanu sauc par diferencēšanu. Termins diferencēšana no latīņu valodas nozīmē „starpība”, „atšķirība”. Tas saistīts ar to, ka atrodot atvasinājumu, tiek sastādīta funkcijas vērtību starpība – funkcijas pieaugums. Terminu „atvasinājums” un simbolus y’, ƒ’(x) ieviesa metmātiķis Žozefs Lagranžs 1797. gadā, bet darbības vārdu „atvasināt” lietoja jau 1675. gadā I. Ņūtons un 1677. gadā matemātiķis G. Leibnics. I. Ņūtons, izstrādājot klasiskās mehānikas pamatus, pētīja tikai no laika atkarīgus mainīgos lielumus, ko viņš sauc par fluentām. Fluentas - no laika atkarīgas funkcijas atvasinājumu I. Ņūtons nosauca par fluksiju.
Robežu teorija 17. gs. matemātikā vēl nebija izstrādāta, bet matemātiķi lietoja bezgalīgi mazu lielumu jēdzienu, ar kuru palīdzību definēja atvasinājumu.…