Šajā darbā ir aprakstīts ābolu brendijs – kalvadoss un citi uz augļu bāzes veidoti brendiji, to lietošana un sajaukšana ar citiem dzērieniem. Apskatītas kalvadosa šķirnes gan Latvijā, gan citās valstīs.
Ir pazīstami daudzi un dažādi dzērieni, kurus lieto uz svētkiem vai pēc pašu vēlmes. Ļoti plaši pazīstami ir dažādi sidri, dažādas alus šķirnes, vairāk vai mazāk vīni,konjaki, brendiji, u.c. dzērieni.
Kalvadoss ir stiprs degvīna tipa alkaholisks dzēriens, kuru ražo Francijas provinces Normandijas labākajās zemēs.
Pārraudzēta dzēriena iegūšanai uz dažādu augļu bāzēm ir sena vēsture. Nav zināms, kad normandiešu un bretoņu ciematos sāka ražot ābolu vai bumbieru sidru. Atšķirībā no vīnogu audzēšanas, ābolu un bumbieru audzēšanas kultūra zemniekiem nav bijusi pamatnodarbošanās, bet vienmēr bija kā papildinājums augkopībai un lopkopībai. Iespējams, ka tas ir iemesls, kāpēc sidrs un uz tā bāzes gatavotais alkaholiskais dzēriens nebija zināms ārpus tā dzimtenes.
Francijā tradicionāli sidrs ir mazāk populārs, nekā vīnogu vīni. Sidrs, kuru ražo galvenokārt Normandijā un Breteņā, kā arī Il-de-France ir mazalkaholisks dzēriens (stiprums max 5-6 %), kuru iegūst no dažādu šķirņu āboliem.
Sidra destilēšanas ideja jau sen nodarbināja tā ražotājus. Pirmais rakstiskais minējums ir 1553. gadā, kad Žils de Gubervils no Mesnilan – Vāles piezīmēja, ka viņš nodarbojas ar sidra destilēšanu. 1741. gadā kanclers Anri Fransua d`Egesso uzstāja, lai karaļa padome pieņem lēmumu, kurš noteiktu pienākumus un privilēģijas no sidra pagatavotā alkaholiskā dzēriena ražotājiem Normandijā. Toties bija vajadzīgs laiks, lai no sidra pagatavotais alkaholiskais dzēriens iekarotu savu vietu zem saules.
19. gs. sāka lietot terminu, vārdu – kalvadoss, ko pieņēma no lielās fraņču revolūcijas laikā dibinātā departamenta. Bet patiesībā šis nosaukums bija no viena spāņu karaļa FilipaII flotes “Neuzvaramās armadas” kuģiem – kuģa El Calvador, kurš 1588. g. uzskrēja uz sēkļa pie Normandijas krastiem.…
