Par bakalaura darba pamatu izvēlējos tematu augu aizsardzības problēmas vides aizsardzības kontekstā, kas ir saturs daudzām mūsdienu attīstītās cilvēces problēmām. Globāla rakstura problēmas tieši ietekmē gan jauno paaudzi, gan arī vecāko paaudzi tajā skitā arī manis izstrādātā pētnieciskā darba izpildītājus – sākumskolēnus. Tieši sākumskolas posmā nepietiekoši tiek sniegta informācija par aktuālajām vides aizsardzības problēmām, kas noved pie tā, ka pieaugušu cilvēku vairs neinteresē jebkādas globālās politikas jautājumi. Dezinformētība šajos jautājumos vidējās un vecākās paaudzes aprindās bija kursa darba pētnieciskās sadaļas izpētes rezultāts, kas ietekmēja tālāko bakalaura darba izstrādni un pierādīja, ka par šiem jautājumiem jādomā tieši sākumskolas posmā ar radikāli pretējiem mācību vielas apguves veidiem, kas vērsti uz dzīvības formu un tīras vides saglabāšanas jautājumiem.
Bakalaura darba tēmas aktualitāte nav īpaši jāpamato, jo tā darba gaitā sevi nepārtraukti apliecināja, radot arvien jaunus pētījumu virzienus. Vides nozīmību un tajā ietilpstošo reto augu aizsardzības nozīmību var pamatot gan ar biotopu saglabāšanas nepieciešamību un veselīgu sugu genofonda saglabāšanu, gan ar fizikālo nozīmību fotosintēzes procesa norisei, kas atbilstoši šim procesam veido skābekļa daudzumu atmosfērā un samazina slāpekļa daudzumu tajā, kā arī neparastu īpašību kopuma saglabāšanai.
Darba pamatā ir trīs daļas ar apakšnodaļām. To saturs galvenokārt balstīts uz dabas aizsardzības likumdošanas bāzes, no kuras izriet augu aizsardzība, biotiskā un abiotiskā vide ar tās problēmu cēloņiem un sekām.
Darba aktualitātes būtiskākais pamatojums ir dzīvības pastāvēšanas faktors – skābeklis, gaisma, ūdens. Nozīmīgākais ir skābeklis, bet par otru svarīgāko ir jāpiemin ūdens uz zemes un atmosfērā. Atmosfēras ūdeņi līdz zemes virskārtai nonāk lietus vai sniega veidā un līdzinās destilētam ūdenim. Taču cilvēks ir parūpējies par to, lai gaiss un līdz ar to atmosfēras ūdeņi būtu netīri, - kamēr tie nokļūst līdz zemes virskārtai tajos izšķīst dažādi gaisa piemaisījumi. Lietus ūdenī var būt palielināts putekļu, kvēpu daudzums; tas var saturēt arī dažādas ķīmiskas vielas. Atmosfēras ūdeņos var būt arī palielināts radioaktīvo vielu daudzums, kas savukārt ietekmē cilvēku, dzīvnieku, augu sugu veselību un iedzimtību. Ilgstoši iedarbojoties rodas nestabili, bet ķīmiski ļoti aktīvi joni, kas strauji reaģē ar organiskajām vielām audos un šūnās. Tas savukārt izraisa sarežģītas novirzes vielmaiņā, kas rada šūnu funkciju traucējumus un var izraisīt arī šūnu mutāciju, t. i., pārveidot šūnu kodolā esošās hromosomas un gēnus tā, ka tie iegūst neparastas, pataloģiskas īpašības.
Darba noslēgumā seko pētnieciskais darbs, balstīts uz teorētiskās izpētes zināšanām, un piedāvājums apgūt vides un augu aizsardzības problēmas mācības organizējot ārpus klases. Piedāvājums virzīts tādā jomā, lai bērni uzzinātu, ko cilvēks ir radījis un ko postījis, un kāda ir attiecīgā “ķēdes reakcija” šobrīd.
Pētījuma objekts: Vides aizsardzības loma Latvijas izglītības sistēmā.
Pētījuma priekšmets: Augu aizsardzības statuss vides aizsardzībā politikā.
Pētījuma mērķis: Noskaidrot skolēnu priekšstatus par vides aizsardzību
un augu nozīmību tās kontekstā.
Pētījuma uzdevumi:
1. Vides aizsardzības problēmu noskaidrošana Pasaules un Latvijas mērogā;
2. Noskaidrot augu aizsardzības lomu vides izglītības sfērā;
3. Analizēt mācību līdzekļu piedāvājumu augu aizsardzības jautājumu apguvei;
4. Izanalizēt skolēnu attieksmi vides aizsardzības jautājumos.
