Cilvēka un dabas attiecības ir tik senas , cik sena ir pati cilvēce, jo iedzīvošana vienmēr bija atkarīga no dabas. Gaiss , pārtika, apģērbs, siltuma ieguve mājokļa apsildīšanai – visu sniedz daba. Pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam un cilvēku vajadzībām palielinās dabas bagātību izmantošana , izsīkst dabas resursi, rodas dabas vides piesārņojums, tāpēc vides, augu aizsardzība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām problēmām pasaulē .
Augu aizsardzības uzdevums ir regulēt cilvēka un dabas attiecības. Cilvēka ietekme uz dabu sākas ar viņa darbu. Viņš darba procesā izmanto dabas bagātības, bieži pārāk dziļi iejaucoties bioloģiskajos procesos, kam var būt neatgriezeniskas sekas.
Piemēram: izcērtot mežus – samazinās skābekļa produkcija atmosfērā. Biežāk rodas vētras, tiek izžāvēta augsne – augu šķirnes iet bojā.
Cilvēka un augu , vides attiecības mūsdienās nepieciešams mērķtiecīgi regulēt, lai varētu izdzīvot cilvēks un citi dzīvie organismi. Izzūdot , kādai sugai , tiek izjauktas arī sugu savstarpējās attiecības un neatgriezeniski zūd iespēja izmantot šīs sugas noderīgās īpašības nākotnē .
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošana ir tikai viena no formām, kā realizēt dabas , augu šķirņu aizsardzības pasākumus.
Cilvēks ir kļuvis par dabas pārveidotāju un sargātāju. Tāpēc daba jāizmanto tā, lai tās bagātības pietiktu ne vien šodienas vajadzībām , bet arī nākotnē. Augu aizsardzība ir katra cilvēka, kolektīva un Valsts lieta, tā ir aktuāla problēma visas pasaules mērogā.…