Austrija

Valsts varas orgānu sistēma.
Likumdošanas vara - Divpalātu federālā sanāksme. Galvenā palāta – nacionālā padome tiek ievēlēta aizklātās proporcionālās vēlēšanās. Sastāv no 183 cilvēkiem, pilnvaru laiks - četri gadi. Nacionālās padomes lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu ar ne mazāk kā 1/3 locekļu piedalīšanos.
Otra palāta – federālā padome, kuras sastāvā ir 63 cilvēki, - ir federālo zemju pārstāvniecības orgāns. Katra zeme izvirza deputātu skaitu, kas ir proporcionāls attiecīgās zemes iedzīvotāju skaitam.

Tiesiskā sistēma
Vispārējais raksturojums
Austrija pieder pie Romāņu – Ģermāņu tiesību saimes. Mūsdienu tiesību sistēmas pamati tika ielikti XVIII gadsimtā, imperatores Marijas Terēzes laikā, kad Austrijas impērijā ietilpstošo atsevišķo apgabalu daļējo tiesību un federālo vadītāju patstāvīgo jurisdikciju vietā sāka formēties vienota likumdošana un centralizēta tiesu sistēma. Kopš 1753. gada sākās valsts kodeksa projekta gatavošana, kas balstījās uz Romas tiesību principiem, bet ņemot vērā arī dabisko tiesību doktrīnu. Darbs pie šī projekta ar pārtraukumiem turpinājās vairākus desmitus gadu un tika pabeigts 1811.g. ar kopējā valsts nolikuma pieņemšanu.…