Autortiesības ir ļoti interesantas tiesības un tās ir divējādas. Pirmkārt, tās ir īpašumtiesības īpatnējam īpašuma veidam, otrkārt, tās ir cilvēktiesības, jo autortiesības minētas visās satversmēs, konstitūcijās un nozīmē cilvēka tiesības izmantot savu intelektuālo īpašumu monopolstāvokļa veidā. Tas ir tāds interesants īpašums, jo to var izmantot plaša sabiedrība. Autortiesības ir tiesības saņemt atlīdzību — gan morālu, gan materiālu — par sava intelektuālā īpašuma izmantošanu. Blakustiesības ir tādas pašas tiesības kā autortiesības, bet tās ir attiecināmas uz izpildītājiem, piemēram, fonogrammu, skaņu ierakstu, filmu un vēl citiem producentiem. Tiesības saņemt atlīdzību ir arī šīm personām.
1.Audiovizuāla darba autori
Autors ir fiziska persona, kuras radošo, intelektuālo un māksliniecisko spēju rezultātā radīts literārs vai mākslas darbs.
Audiovizuāls darbs ir darbs, kas vienlaicīgi domāts uztveršanai gan ar redzi, gan ar dzirdi. To veido savstarpēji saistītu un kustības iespaidu radošu attēlu sērijas ar skaņas pavadījumu, kas fiksēti, izmantojot atbilstošus mehānismus. Tie uztverami tikai šajā identajā formā atšķirībā, piemēram, no dramatisku darbu izpildījuma, kas vērsts uz skatītāju un klausītāju vai tikai uz klausītāju un kas tiek uztverts atkarībā no to iestudējuma vai skatuviskā risinājuma. Audiovizuāli darbi parasti ir apskaņoti kinematogrāfiski darbi un visi darbi, kuri iegūst savu materializēto formu ar līdzekļiem, kas analogi kinematogrāfijai. Tie var būt fiksēti kinolentēs, videokasetēs, lāzerdiskos u.c.materālajos nesējos. Tātad, audiovizuālie darbi ir kinofilmas, telefilmas, videofilmas un citi kino un televīzijas darbi, citi darbi, kurus veido savstarpēji saistītu un kustības iespaidu radošu attēlu sērijas ar vai bez skaņas pavadījuma, kā arī video- un kompjūterspēles. ( Kadra attēls, kas ņemts no audiovizuāla darba, tiek aizsargāts kā audiovizuāla darba satāvdaļa.)…
