Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:791786
 
Author:
Evaluation:
Published: 20.01.2012.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis    5
3.  Noteikumi jūras resursu izmantošanā    8
4.  6 fakti par jūras svarīgumu un aizsardzību    9
5.  Secinājumi    11
6.  Izmantotā literatūra    12
Extract

Secinājumi
Lai arī es uzskatu, ka valstis pievērš ļoti lielu uzmanību Baltijas jūrai, tomēr dzirdu, ka tomēr tik labi, kā gribētos gan neiet - Pasaules Dabas fonds (WWF) veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kuras no Baltijas reģiona valstīm visvairāk rūpējas par Baltijas jūras vides saglabāšanu. Visaugstāko novērtējumu saņēmusi Vācija. Apmierinošs novērtējums ir arī Dānijai, Latvijai un Lietuvai, savukārt Igaunija ir ierindota to valstu vidū, kas par Baltijas jūras aizsardzību faktiski nedomā. WWF pētījums liecina, ka arī Krievija, Polija, Zviedrija un Somija slikti pilda starptautiskās vienošanās par Baltijas jūras aizsardzību. Fonda eksperti brīdinājuši, ka Baltijas jūras ūdeņi uz ziemeļiem no Vācijas draud pārvērsties par "mirušu zonu" - uz virsmas ūdens gan izskatās normāls, bet jūras dibenā vairs nav palicis tikpat kā nekādas dzīvības. Aptuveni sestajā daļā jūras platības, kur agrāk bija sastopama normāla jūras flora un fauna, tagad zied tikai aļģes. Sevišķi uztrauc tas, ka pēdējos desmit gados toksisko aļģu savairošanās gadījumi, šķiet, kļūst biežāki un intensīvāki tieši Rīgas līcī. Taču Eiropas Savienībā šo jautājumu vēl iespējams regulēt, bet grūtāk to risināt ar Krieviju un Baltkrieviju, no kurām Baltijas jūrā arī nonāk piesārņoti ūdeņi.
Pastāv uzskats, ka jūras ekoloģijai vajadzētu būt tādai, kāda tā sateces baseinā bija pirms masveida ķimizācijas un pirms industrializētas zvejas sākšanās. Tas varētu būt 50. gadu vidus. Tātad ir vajadzīgi environmental objectives (vides mērķi), kuri tiek arī izstrādāti. Pārsteidzoši ir arī tas, ka Rīgas līcī fosfora koncentrācijas, par spīti ieguldījumiem attīrīšanas iekārtās, pat nedaudz pieaugušas – atbrīvojušās iekšējās rezerves. Turpretim slāpekļa koncentrācija pēdējos desmit gados samazinājusies – to «paveikusi» lauksaimniecības lejupslīde un daži sausie gadi.
Latvijai pieder arī 500 km smilšainu pludmaļu. Tādas bagātības nav nevienai citai Baltijas valstij. Nevienai. Nemaz nerunājot par ostām un zivju bagātību. Ja jūras vides novērojumiem līdzekļi burtiski jāsavāc ar cepuri rokā, tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar prioritātēm.


Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,48 €
Work pack Nr. 1318988
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register