-
Baltijas jūras vides aizsardzība
Nr. | Chapter | Page. |
1. | Jūras vides aizsardzība | 3 |
2. | Baltijas jūra | 5 |
3. | Baltijas jūras tiesiskais statuss | 5 |
4. | ANO 1982.gada Jūras tiesību konvencija un jūras vides aizsardzība | 6 |
4.1. | Valstu galvenie pienākumi | 6 |
5. | Reģionālā starptautiskā sadarbība jūras aizsardzībā no piesārņošanas | 8 |
6. | Konvencijas un deklarācijas par Baltijas jūras vides aizsardzību | 8 |
7. | Konvencija par Baltijas jūras rajonā vides aizsardzību | 10 |
8. | 1974.g. Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību | 11 |
9. | Bīstamas vielas | 13 |
10. | Piesārņojums no sauszemes | 14 |
11. | Kuģu izraisītā piesārņojuma novēršana no kuģiem | 17 |
12. | Baltijas jūras vides aizsardzības komisija | 25 |
12.1. | Komisijas pienākumi | 25 |
12.2. | Komisijas darba organizācija | 26 |
12.3. | Komisijas darbības finansēšana | 26 |
Izmantotās literatūras saraksts | 28 | |
Pielikums | 29 |
Pasaules okeāna starptautiski tiesiskā aizsardzība pret piesārņošanu. Pasaules okeāna ūdeņu piesārņošanas novēršana un samazināšana ir kļuvusi par mūsdienu globālajām problēmām.1 Mūsu planētas vides aizsardzības sistēmā šo galveno uzdevumu atrisināšanai ir nepieciešamas visu valstu pūles. Šī problēma saasinās sakarā ar piesārņošanas līmeņa palielināšanos un rada bīstamus draudus ne tikai dabas videi, bet arī cilvēkai dzīvībai uz Zemes, jo ūdeņu kvalitāte ir tieši saistīta ar klimata pārmaiņām, bet piesārņošana, piemēram, ar kodolaktīvām vielām – ar staru slimību un bīstamām ģenētiska rakstura izmaiņām.
80.gados katru gadu Pasaules okeānā no dažādiem avotiem iekļuva ap 6 mlj. T. Naftas un tās produktu un citu piesārņojumu. Šo skaitli sastāda – 34% jūras transports, 38% - saimnieciskie un sadzīves notekumi, 10% - no atmosfēras un 6% tankkuģu un urbšanas platformu avāriju rezultatā jūrās. 90-jos gados, kā liecina bieži presē publicētie dati, gada piesarņojums sasniedz apmēram 10 mlj. tonnu.
Jūras vides piesārņosanas avoti ir kuģi , naftas termināli, atmosfēras gaiss, piesārņotie upju ūdeņi ar lauksaimniecībā izmantojamiem mēslošanas līdzekļiem (ķīmikālijām), piekrastes teritoriju rūpniecības objekti, nogremdētie militārās rūpniecības radioaktīvie atkritumi u.c. Ar ūdens plašumu piesarņošanas problēmu ir sadūrušās visas valstis, un tās ir pārliecinājušās, ka to aizsardzība un attīrīšana ir dārgs pasākums, bet ar startautiskajiem un nacionāliem mēriem ir iespējams gūt zināmus pozitīvus rezultatus šajā jomā.
Mūsdienās par sevišķi aktualu problēmu ir kļuvusi atklātās jūras vides piesārņošanas novēršana un tās dzīvo resursu aizsardzība. Viens no galvenajiem jūras vides piesārņošanas avotiem, kā jau tika iepriekš uzsvērts darbā, ir jūras transports. 60% gadījumos piesarņošana notiek cilvēka vainas dēļ, bet 40 % - tehnisko iekārtu bojāšanas rezultātā. Pasaules okeānā iekļūst arī bīstamas radioaktīvas vielas no piekrastē esošiem rūpniecības objektiem, nopietnus draudus jūras videi rada ūdens ievadīšana no termiskajām un atomelektrostacijām.…
Jūras vides aizsardzība, Baltijas jūra, Baltijas jūras tiesiskais statuss, ANO 1982.gada Jūras tiesību konvencija un jūras vides aizsardzība, Valstu galvenie pienākumi, Reģionālā starptautiskā sadarbība jūras aizsardzībā no piesārņošanas, Konvencijas un deklarācijas par Baltijas jūras vides aizsardzību, Konvencija par Baltijas jūras rajonā vides aizsardzību, HELCOM.
- Baltijas jūras vide un tās tiesiskais regulējums
- Baltijas jūras vides aizsardzība
- Goda un cieņas aizsardzības tiesiskais regulējums
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Ekoloģisko tiesību loma dabas vides aizsardzībā
Research Papers for university7
-
Jūras tiesību normas
Research Papers for university10
-
Liecinieku aizsardzība
Research Papers for university45
Evaluated! -
Ekoloģisko (vides) tiesību veidošanās
Research Papers for university8
-
Mežu tiesiskais režīms, toizmantošana un aizsardzība
Research Papers for university26
Evaluated!