Ekonomiskā attīstība visās Baltijas valstīs tiek vērtēta kā negaidīti strauja, pārspējot prognozes. Arī turpmāk, kā apgalvo speciālisti, Baltijas valstis parādīs labākos rādītājus Eiropas Savienībā, kaut arī ekonomikas pieauguma temps mazliet kritīsies. Baltijas valstu ekonomikas dzinulis ir gan iekšzemes pieprasījums un pakalpojumu nozares, gan ārējais pieprasījums pēc rūpniecības precēm.
Viens no galvenajiem Baltijas valstu ekonomikas attīstības virzītājspēkiem ir arī eksports. Ražotāji turpinās ES tirgu apgūšanu, balstoties uz iepriekšējos gados veiktajām investīcijām. Zemāks bezdarba līmenis un lielākas algas palielinās mājsaimniecību ienākumus, pieaugs valsts pabalstu apmērs.
Straujais ekonomikas pieaugums un konverģences process ir paaugstinājis patēriņa cenas, kas izraisa bažas par iespējamo pievienošanos eirozonai paredzētajā laikā. Latvijā inflācija augstu turas jau ilgāku laiku un tā samazināsies lēnām. Arī Igaunijā tā sāk pieaugt straujāk, savukārt Lietuvā cenu izmaiņas ir mazākas. Tāpēc, izejot no pašreizējajiem eiro ieviešanas kritērijiem, vien Lietuvai ir izredzes ieviest eiro plānotajā laikā - 2007.gadā
Baltijas valstīs arvien aktuālāki kļūst jautājumi saistībā ar augsto patēriņu, darbaspēku un tā izmaksām. Ir vērojams bezdarba straujš kritums, nodarbinātības pieaugums, darbaspēka aizplūšana uz ES, tā akūts trūkums aktīvākajos reģionos, darba algu straujš kāpums. Patēriņa līmenis ir krietni audzis, cenu līmenis nekustamajā īpašuma tirgū saglabā būtisku pieaugumu.
Galvenais ekonomiskās attīstības un ekonomiskās darbības rādītājs ir iekšzemes kopprodukts, taču vēl svarīgi ir arī citi rādītāji, piemēram, inflācija, ārējā tirdzniecība, ārvalstu investīcijas un nodarbinātība un bezdarbs, kas kopumā objektīvāk atspoguļo valstu makroekonomisko stāvokli. …
