Baltijas valstu makroekonomisko rādītāju izvērtējums

SECINĀJUMI
1) Igaunijas ekonomika ir visstraujāk attīstījusies pēc iestāšanās ES, tālāk seko Lietuva un Latvija;
2) Baltijas valstīs ir straujš IKP pieaugums, kas tuvina Baltijas valstis ES attīstītākajām valstīm;
3) Bezdarba samazināšanās Baltijas valstīs veicina iekšējo pieprasījumu, kas ir galvenais ekonomikas virzītājspēks;
4) Patēriņa un ražotāju cenu rūpniecībā ir vērojama inflācija, jo tā ir novērojama visā pasaulē;
5) Tikai Igaunijas valdības budžets pēc iestāšanās ES ir bijis ar pārpalikumu, bet Latvija ar Lietuvu bija tuvu tam, lai to sabalansētu.

PRIEKŠLIKUMI
1) Autors iesaka Latvijas un Lietuvas valdībām pārskatīt tās izdevumus, lai paaugstinātu valsts sektora efektivitāti (piemēram, ievērojami samazināt nodarbināto skaitu valsts sektorā, īstenot pārvaldes reformu). Nedrīkst pieļaut izdevumu samazinājumu jomās, kuras ir būtiski svarīgas ilglaicīgai attīstībai, gluži pretēji – šādi izdevumi ir jāveicina (piemēram, eksporta atbalsts, ES fondu līdzfinansējums);
2) Autors iesaka Baltijas valstīm tautsaimniecībā īstenot modernizāciju, specializāciju, kas spēj palielināt IKP pieauguma tempu;
3) Lai veicinātu ekonomisko attīstību Baltijā ir nepieciešams piesaistīt investorus.
…