Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
4,49
You save:
0,67 (15%)
Discounted price*:
3,82
Purchase
Add to Wish List
ID number:517754
Author:
Evaluation:
Published: 29.12.2015.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 22 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Ķīmiskais sastāvs    4
2.  Enerģētiskā uzturvērtība    6
3.  Bioloģiskā uzturvērtība    8
3.1.  Vitamīni    8
3.2.  Minerālvielas    10
3.3.  Aminoskābes    12
3.4.  Citas vielas    14
4.  Vielu izmaiņas pārtikas produktu gatavošanas un uzglabāšanas procesā    15
5.  Personīgā attieksme pret šiem pārtikas produktiem    17
6.  Proteīnu frakciju sastāvs kviešos un citos graudaugos    18
7.  Šķiedrvielu saturs un sastāvs kviešos un citos graudaugos    20
8.  Kalcija saturs sierā un citos produktos    22
  Secinājumi    24
  Literatūras saraksts    25
  Pielikums    27
Extract

Magnija darbība organismā ir cieši saistīta ar citu minerālvielu, kas ir kalcijs, tie kopīgi darbojas, lai nodrošinātu nepieciešamo nervu un muskuļu tonusu. Daudzās nervu šūnās magnijs darbojās kā ķīmisko kanālu blokators, ja apkārt šūnai atrodas pietiekami daudz magnija, tad kalcijs nevar iekļūt šūnas iekšpusē un nevar aktivēt nervu. Ja organismā ir par maz magnija, tad nervu šūnas netiek pasargātas, tās var pat tikt aktivētas pārāk spēcīgi, un tad pa nerviem uz muskuļiem tiek sūtīts liels skaits impulsu, kas izraisa spēcīgas muskuļu kontrakcijas. Ar to izskaidrojams, ka magnija trūkums organismā rada muskuļu sasprindzinājumu, muskuļu sāpīgumu, muskuļu spazmas, krampjus un nogurumu (Rosa et al., 2012).
Kalcija ieteicamā dienas deva: 1200, Magnija ieteicamā dienas deva: 350 (Veselības ministrijas rīkojums Nr. 174/ 2008) Literatūra ir norādīts, ka kalcija un magnija attiecībai ir jābūt 2:1 (Swaminathan, 2003).
Sierā nav atbilstoša kalcija un magnija attiecība, tāpēc ir jāuzņem ar uzturu arī citi produkti. Magnijs ir daudz neapstrādātos graudos, vīģēs, mandelēs, valriekstos, tumši zaļajos dārzeņos un banānos (Swaminathan, 2003).

SECINĀJUMI
1. Siers ar baltmaizi uzturvielu daudzumā ļoti atšķiras, siers satur daudz olbaltumvielas un lipīdus, bet baltmaize satur daudz ogļhidrātus, tāpēc vien šie produkti labi iet kopā uzturā, jo papildina viens otru.
2. Čedaras sierā praktiski nav piena cukurs laktoze, tāpēc šo sieru var lietot uzturā cilvēki, kuriem ir laktozes nepanesamība.
3. Baltmaize ar vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām ir daudz bagātāka, ja ražo no neattīrītiem miltiem, nekā no baltajiem attīrītajiem miltiem.
4. Sierā nav mangāna un kalcija nepieciešamā attiecība, tāpēc mangānu ir nepieciešams uzņemt ar citiem produktiem.
5. Siers, salīdzinot ar citiem produktiem, ir ļoti bagāts ar kalciju.
6. Celiakiju izraisa kviešu, rudzu, auzu un miežu olbaltumvielas, tāpēc cilvēkiem ar šo slimību būtu uzturā jālieto citi graudaugi.

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Baltmaizes un siera uzturvērtība”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/517754

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register