Kā jau ievadā minēju, bērna attīstība sākas ar ieņemšanas brīdi un agrāk - ar gatavošanos vecāku lomai. Nākamajiem vecākiem vajadzētu plānot ģimeni jau pirms bērniņa ieņemšanas. Bērna psihisko attīstību ietekmē arī tas, vai bērns ir gaidīts.
Bērna piedzimšana rada ievērojamas izmaiņas laulāto dzīvesveidā – pāri visbiežāk šķiras tieši pēc bērna piedzimšanas, kas nozīmē, ka pāris nav bijis drošs par savām attiecībām pirms bērna ieņemšanas un bērns ir bijis kā “līdzeklis” attiecību potenciālai uzlabošanai. Manuprāt, būtu ļoti labi, ja vecāki pirms jaunās dzīvībiņas radīšanas apzinātos, ka bērns neder par ielāpu irstošai laulībai. Varbūt arī tad būtu daudz mazāk izjukušu ģimeņu un nelaimīgu bērnu, kuri auguši bez kāda no vecākiem.
Pēc bērna piedzimšanas jābūt gataviem uzņemties papildus grūtības, tāpēc arī psihologi iesaka: “Ja nevēlaties bērnu, neriskējiet!”
Ja bērns nav gaidīts, sievietes zemapziņā un tālāk bērna zemapziņā var veidoties ievirze ar “liekā” sindromu. Bērna psihisko attīstību ietekmē ne tikai mātes domas pirms grūtniecības, bet arī mātes psihiskais un fiziskais stāvoklis grūtniecības laikā.
Vislielāko emocionālo ietekmi uz sievieti atstāj pirmie trīs mēneši, kuru pavada slikta dūša, nervozitāte, bet Māte daba Šajos mēnešos auglim nav vēl devusi dzirdi, tāpēc bērns vēl daudz ko “piedod” mātei. Tālākajos attīstības mēnešos sieviete iegūst brīnišķīgu mieru, it kā staro, jo nelabums ir pazudis, nogurums ir jūtami mazāks, bērns attīstās īpaši nozīmīgās jomās – nervu sistēma, smadzenes, sajūtu orgāni un dzimumorgāni utt. Mātēm jāsāk sarunāties ar savu bērniņu, jo no četru mēnešu vecuma auglis jau spēj dzirdēt. Vēlams būtu lasīt priekšā, piemēram, dzeju vai pasakas. Ir pierādīts, ka vēlāk bērni to netiešā veidā atceras.…
