SECINĀJUMI
Apkopojot kursa darbā minēto informāciju, izmantoto avotu sniegto informāciju un izzinot studiju darba tēmu tuvāk, darba autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Vecāku tiesības un pienākumi iestājas ar bērna dzimšanu un beidzas ar bērna pilngadības sasniegšanu. Bērnam ir tiesības uz dzīvību un attīstību, ko nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 7. pants, ka: “Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību.” Starptautiskie normatīvie akti nosaka, ka bērnam kopš dzimšanas brīža ir tiesības uz vārdu, tiesības iegūt pilsonību, kā arī, ciktāl iespējams, tiesības zināt savus vecākus un būt viņu aizgādībā .
2. Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Vecāku pienākums ir rūpēties par savu bērnu. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu, un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses, un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
3. Ja bērna tēvs nevēlas rūpēties par savu atvasi – bērnam ir tiesības vismaz saņemt uzturlīdzekļus savam uzturam.
4. Paternitātes pieņēmums (CL 146.pants) nosaka sekojošus pieņēmuma veidus: 3.1. ja bērns ir piedzimis laulības laikā, tad bērna izcelšanos no tēva, kas ir laulībā vai ir bijis laulībā ar bērna māti, apstiprina ieraksts laulību reģistrā. 3.2. ja bērns ir dzimis ne vēlāk kā 306.dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, uzrādot vīra miršanas apliecība. 3.3. ja bērns piedzimis ne vēlāk kā 306.dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu uzrādot apliecinājumu, ka laulība ir šķirta – tiesas spriedums, kas ir stājies spēkā vai šķiršanas apliecība.
…
