Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
3,99
You save:
0,76 (19%)
Discounted price*:
3,23
Purchase
Add to Wish List
ID number:898557
Evaluation:
Published: 30.11.2016.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 6 units
References: Not used
Extract

Norūdīšana ar ūdeni
Šādas procedūras var sākt ar otro mēnesi jaundzimušā dzīvē. Galvenais princips – pakāpeniska ūdens temperatūras pazemināšana un arvien ilgāka ūdens iedarbība.
Mazgāšanās – visvienkāršākā ūdens norūdīšanas procedūra. Jānsāk ar 28-26°C, pankāpeniski samazinot līdz 20°C.
Norīvēšanās – vismaigākā ūdens norūdīšanas procedūra. Sākumā ūdens temperatūrai jābūt 34°C, samazinot par 0,5-1°C dienā,līdz 26-23°C. Saliekiet frotē dvieli vairākos slāņos, samērcējiet to un norīvējiet mazuļa ķermeni. Pirmās nedēļas laikā norīvējiet mazuļa augšdaļu, sākot ar otro nedēļu – visu mazuli. Pēc 3 dienām kopš rīvējat mazuli pilnībā, sāciet paazemināt ūdens temperatūru. Pēc procedūras, ar sausu dvieli nosusiniet mazuli, taču bez berzēšanas.
Ir arī citi viedi, kā veikt norūdīšanu ar ūdeni, piemēram, kāju aplaistīšana, visa bērna aplaistīšana un termoregulācijas trenēšana.

Norūdīšana ar saules stariem
Gaismas un gaisa peldes vislabāk savienot ar pastaigām. Jāatceras, ka bērni līdz 1 gada vecumam nedrīkst atrasties tiešos saules staros, tāpēc procedūras jāveic izkliedētā saules gaismā; vispiemērotākais laiks 10.00-11.00 un pēc 16.00-17.00. D vitamīns veidojas bērna organismā saules staru ietekmē, tas ir vitāli nepieciešams pareizai kaulu augšanai un tās struktūras attīstībai. Norūdīšanai saules staros jābūt pakāpeniskai – sākumā tikai kājiņas, tad arī vēderiņš, trešajā dienā – krūtis utt. Arī norūdīšanas laiks ir jāpagarina pakāpeniski – līdz 7-10 minūtēm.
Ja bērns pārkarst, tad viņš ir jāpārnes ēnā, jādod daudz dzert un pie galvas jāpieliek autiņš, kas samitrināts vēsā ūdenī.

Bērna raudas
Interesants ir fakts, ka mātes attieksmi pret sava bērna raudāšanu diktē viņas intelektuālais līmenis un kultūra, kurā viņa dzīvo. Piemēram Rietumeiropas un ASV mammu bēni raud biežāk un ilgāk, un tas ir saistīts ar mammas atbildes reakciju uz bērna saucieniem - raudāšanu. Antropoloģe no Kornellas institūta, grāmatas "Mūsu bērni, mēs paši" ("Our babies, Ourselves") autore Meredita Smola raksta: "Rietumos mamma atsaucas uz bērna raudāšanu vidēji minūtes laikā - parasti paņem bērnu rokās un nomierina. Bērni, kuri piedzimst tur, kur vēl ir spēkā pirmatnējās mednieku/vācēju civilizācijas iezīmes (piemēram Botsvanā), raud tikpat bieži, bet laika ziņā - divreiz mazāk. Afrikāņu mammas atsaucas uz bērna raudām pieliekot viņu pie krūts 10 sekunžu laikā" - tur mazuļus baro apmēram četras reizes stundā, turlāt bez jebkāda režīma, lai cik dīvaini tas liktos mūsu mammām, kuras atbalsta barošanas režīmu. Šobrīd visā pasaulē mainās attieksme pret mazuļu raudām - pamazām tiek atzītas bērna tiesības pieprasīt uzmanību.

Author's comment
Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Bērna kopšana līdz sešu mēnešu vecumam”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/898557

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register