Kreilības rašanās saistīta ar daudziem noslēpumiem, ar nezināmo un neizprasto, un aplūkot to kā vienveidīgu grupu ar tai raksturīgām noteiktām pazīmēm ir salīdzinoši grūti. Kreilība – tā nav tikai kreisās rokas prioritāte, bet arī smadzeņu pusložu asimetrijas atspoguļojums, atšķirīgs no labročiem funkciju sadalījums starp labo un kreiso smadzeņu puslodi.
Katrai galvas smadzeņu puslodei ir savas īpatnības, un katra no tām atbild par noteiktām psihiskās darbības sfērām. Šīs īpatnības arī atklājas bērna psihiskajā darbībā, viņa sadzīves darbībā, pielāgojoties dažādām vidēm.
1836.gadā franču ārsts M.Daks, novērojot slimnieku, kuram bija traumētas galvas smadzenes, secināja, ka runas funkciju kontrolē kreisā puslode. Tolaik viņa atklājums palika nepamanīts, taču tas bija priekšvēstnesis zinātniskajiem pētījumiem par smadzeņu labās un kreisās puslodes funkciju atšķirībām.
Galvas smadzeņu abas puslodes cieši pieguļ viena otrai, savstarpēji saistītas ar nerviem, kas nodrošina starp tām sakarus. Katra puslode ir otrās puslodes spoguļkopija. Praktiski vienmērīgi starp tām sadalīta kustību vadība, turklāt šai procesā ķermeņa kreiso pusi vada smadzeņu labā puslode, bet labo pusi – kreisā puslode.
Cilvēka galvas smadzeņu kreisajai puslodei raksturīgs analītiskais, racionāli loģiskais psiholoģiskās darbības raksturs. Informācija tiek apstrādāta nelielās devās, secīgi. Informācijas veids, ar kuru operē šī puslode, ir vārds un citas noteiktā zīmes. Raksturīga virzība uz mākslīgu formu (simbolu un zīmju) atspoguļojumu. Šī puslode abstrahē, izstrādā jēdzienus un spriedumus, piešķir informācijai jēgu un nozīmi. Izstrādā un saglabā racionālos, tai skaitā loģiskos noteikumus. Loģiskā zīmju domāšana veido analīzei ērtu, bet kaut kādā mērā nosacītu un ierobežotu pasaules modeli. Galvas smadzeņu kreisajā puslodē koncentrējas abstraktās domāšanas mehānismi, notiek shematiska atsevišķu objektu atpazīšana. Šai puslodei raksturīgs augsts verbalizācijas līmenis. Tajā notiek teksta valodnieciskās (gramatiskās) operācijas. Šai puslodē atrodas arī tās kultūras un vēstures nosacītās uzvedības programmas, kuras sabiedrība uzliek cilvēkam.
…
