Tematu par drošību internetu izvēlējos, jo uzskatu, ka mūsdienās šī problēma ir aktuāla. Domāju, ka bērni nevar sevi pasargāt internetā no varmākām, pornogrāfiska rakstura bildēm vai rakstiem, vai no datora vīrusiem (kas uz laiku ierobežos vai paralizēs bērnu darbību ne tikai internetā, bet arī datorā) bez vecāku palīdzības. Kā arī, lai arī jaunieši internetā būtu uzmanīgāki, vecākiem , jau no mazotnes, viņiem jāmāca interneta drošības noteikumi, tādēļ šis darbs sastāvēs no informācijas, padomiem un ieteikumiem tieši par to, kā bērnus pasargāt. Vēlos vērst sava vecuma jauniešu uzmanību tam, ka, lai arī viņi kļūst pieauguši, tomēr pastāv risks nokļūt varmākas rokās. Kā arī nevar piemirst to, ka nākotnē arī viņi kļūs par vecākiem un viņiem bērnu pasargāšana būs aktuāls temats.
Mērķis: vērst jauniešu uzmanību uz tēmas aktualitāti.
Uzdevumi:
Iepazīties ar jauniešu īpatnībām;
Iepazīties ar jēdzienu “internets”;
Iepazīties ar interneta vēsturi;
Iepazīties ar interneta atkarību;
Iepazīties ar interneta drošību;
Izvērtēt, kāda situācija ir Latvijā.
Pētījuma metode: Izvērtēt iegūto informāciju un pētījumā iegūtos datus. Kā balsts tiek izmantotas pamatzināšanas, iegūtā informācija, pētnieciskā daļa un tās izvērtēšana.
Internets ir publiski pieejama vispasaules savstarpēji saslēgtu datortīklu sistēma, kas pārsūta datus ar pakešu komutācijas palīdzību, izmantojot standartizētu Intertīkla Protokolu (IP) un daudzus citus protokolus. Tas ir veidots no tūkstošiem mazāku komerciālu, akadēmisku un valdību tīklu. Tas ietver dažādu informāciju un servisus, tādus, kā elektroniskais pasts, tiešsaites tērzēšana un cieši saistītās tīmekļa lappuses un citus Globālā tīmekļa dokumentus.
Interneta vēsture
Pamata tīklus, kas veido Internetu, sāka veidot 1969. gadā, kā Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu ARPANET, ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātas firmas. ARPANET bija pirmais decentralizētais datortīkls, kurā izmantoja pakešu komutācijas un rindas teorijas tehnoloģijas. 1983. gada 1. janvārī tika ieviests TCP/IP protokols un tādējādi tika ielikts pamats mūsdienu Internetam.
Svarīgs solis attīstībā bija arī ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkla NSFNet izveide 1986. gadā. Citi atšķirīgie tīkli, kas vēlāk tika savienoti ar Internetu bija Usenet un Bitnet.
XX gadsimta 90. gados kolektīvais tīkls ieguva publisku seju. 1991. gada augustā Tims Bērnerss-Lī publicēja Globālā tīmekļa projektu. Atsevišķas akadēmiskas un valdības iestādes izveidoja tīmekļa lappuses, taču uzreiz tas vēl neguva plašu popularitāti. 1993. gadā tikla izlaista tīmekļa pārlūkprogrammas Mosaic pirmā versija un 1994. gadā jau bija vērojama augoša publiska interese pret iepriekš akadēmisko/tehnisko Internetu. …
