Mežs līdzās zemei un jūrai ir Latvijas lielākā nacionālā bagātība. Meži aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Meža kopplatība Latvijā ir 2,9 milj. ha jeb 45% no valsts teritorijas (6,5 milj.ha). Mežainums Latvijā pēdējos 60. gados ir pieaudzis no 25% (1935.g.) līdz 45% (1997.g.) un tam ir tendence nākotnē vēl palielināties uz lauksaimniecības zemju apmežošanas rēķina. Salīdzinājumam jāpiemin, ka mežainums pasaulē vidēji ir 27%, Eiropā 28%, Lietuvā 30%, Igaunijā 46%, Krievijā 45%, Lielbritānijā 9%, Zviedrijā 60%, bet Somijā 67%.
Meža nozare kļuvusi par valdošo Latvijas tautsaimniecībā un eksportā. Nākotnē, meža platībām palielinoties, tālāk attīstoties kokmateriālu dziļai pārstrādei un pieaugot cenām uz koka izstrādājumiem, meža loma Latvijas tautsaimniecībā ievērojami palielināsies.
Mežs ir Latvijas ainavas raksturīga sastāvdaļa, tam ir neatsverama loma tautas rekreācijas apstākļu uzlabošanā.
Mežs – daudzveidīga ekosistēma, kurā sastopamas ļoti daudzas sugas. Šajā referātā apskata vienu no daudzām sugām, tieši bērzu.
Āra un purva bērzi.
Bērzu audzes aizņem 29,3% no Latvijas mežu kopplatības. Ciršanas vecums – 71 gads, IV-V bonitātes audzēm – 51 gads. Koksne cieta, mitrumneizturīga, izmanto finiera un celulozes ražošanai, koka karošu un citu sadzīves priekšmetu izgatavošanai.
Visā Latvijas teritorijā sastopami divu sugu bērzi. Kārpainais bērzs aug paugurainās vietās un līdzenumā, bet Pūkainais – mitrainēs un pat zāļu purvos. Katra nosaukums izsaka tā raksturīgāko īpašību. Kārpainā jeb āra bērza lokanos un nokarenos jaunos zarus klāj sīkas kārpiņas, bet lapas ir gludenas un spīdīgas. Turpretī pūkainā jeb purva bērza jaunos zarus un lapas klāj mīksti un smalki matiņi. Stumbra mizu abiem veido balta tāss ar tumšām šķērssvītrām, caur kurām koks elpo. Kārpainajam bērzam pēc 20 gadiem, sākot no celma daļas, rodas tumša kreve, kas pakāpeniski pārņem visu stumbru, turpretī pūkainajam tāss saglabājas balta visā dzīves laikā. …
